Kopējā cenu līmeņa izmaiņas Latvijā šogad būs tuvu nullei, un neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kurā nulles pusē. Izziņotie patēriņa cenu dati liek domāt, ka gada vidējais rādītājs drīzāk būs ar mīnus zīmi. Deflācijas atgriešanās Latvijā bija gaidāma, taču nebija pārliecības, ka tas notiks janvārī. Gada pirmajā mēnesī dzīves dārdzība saruka par 0,4% salīdzinājumā ar pērno janvāri.
Pēteris Strautiņš,
“DNB bankas” ekonomikas eksperts
Dažādās patēriņa groza daļās cenu temperatūra joprojām būs stipri atšķirīga. Enerģija un lielākā daļa importa preču, kā arī vietējā pārtika kļūs lētāka, bet pakalpojumi turpinās sadārdzināties, kaut ne tik strauji. Pakalpojumu cenu pieaugums pērn uzņēma apgriezienus, vairākos mēnešos pārsniedzot 3% gada griezumā, bet šogad tas bremzēsies. Jau janvārī pakalpojumu inflācija samazinājās līdz 2,1%. Pērn algas pieauga apmēram par 7%, kas nevarēja neradīt strauju pakalpojumu cenu kāpumu, jo algu izmaksas pakalpojumiem bieži ir galvenā vai pat faktiski vienīgā komponente. Šogad algu kāpums piebremzēsies. Nevarētu teikt, ka ekonomika kopumā būtu smagi cietusi Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma dēļ, taču daži uzņēmumi nonākuši ievērojamās grūtībās un vieglas stresa pazīmes ir redzamas arī makro datos. Janvārī reģistrētais bezdarbs pret decembri pieauga par 0,5%. Šajā mēnesī bezdarba kāpums ir normāla parādība, arī iepriekšējos gados bezdarbs šajā mēnesī sezonālu faktoru dēļ pieauga par 0,2 — 0,4%. Šis janvāris tātad atšķiras, bet nedaudz. Kā jau daudzkārt atzīmēts, pakalpojumu cenas vairāk liecina par situāciju Latvijas ekonomikā, preču cenas — par situāciju pasaules ekonomikā. Pakalpojumu cenas turpina pieaugt, tāpēc, ja šobrīd mūsu tautsaimniecībā tiešām vērojama atdzišana, tā ir ļoti mērena. Vidējās preču cenas janvārī gada griezumā samazinājās par 1,3%.
Transporta degvielas tirgus naftas vērtības kritumu jau atspoguļo. Tā kā vidējais naftas cenu līmenis šogad visdrīzāk būs nedaudz augstāks nekā šobrīd, pārvietošanās ar auto atkal varētu kļūt mazliet dārgāka. Taču apkures un siltā ūdens izmaksās notikumi pasaules enerģijas tirgos vēl tikai izpaudīsies, un nav šaubu, ka apkure nākamajā sezonā būs ievērojami lētāka. Tādēļ arī pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas kopumā kļūs zemākas, kaut arī daļai Rīgas iedzīvotāju situācija var atšķirties atkarībā no viņu izvēlētā pārvietošanās veida un iespējas braukt ar subsidētu tarifu. Kā jau bija sagaidāms, degvielas cenu kritumam uz kopējo cenu indeksu janvārī ir lielāka ietekme nekā elektrības cenu kāpumam, samazinās arī gāzes cenas, tātad kopumā enerģija kļūst lētāka. Par 2,6% gada laikā un 0,2% mēneša laikā lētāka kļuvusi pārtika.
Nevarētu teikt, ka ārējie apstākļi mūsu ekonomiku šobrīd lutinātu, bet varam priecāties vismaz par to, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi jeb eksporta un importa cenu salīdzinošā dinamika šobrīd ir labvēlīga. Latvija decembrī bija vienīgā eirozonas dalībvalsts, kurā ražotāju cenas gada griezumā pieauga. To galvenokārt noteica regulēto cenu pieaugums, bet arī eksporta cenas attīstījās samērā veiksmīgi uz kopējā Eiropas fona, pieaugot par 0,1%. Tas varētu būt saistīts gan ar veiksmi — šim brīdim “izdevīgu” eksporta produktu portfeli, gan kvalitātes pieaugumu. Nevar izslēgt to, ka eksporta cenas šogad samazināsies zemo koksnes produktu, pārtikas un metālu cenu dēļ, taču gandrīz droši var prognozēt, ka importa cenas kopumā kritīs vēl vairāk. Ražotāju cenas parāda, ka eirozonā strauji aug deflācijas vara, decembrī tās vidēji samazinājās par 2,7% gada griezumā. Galvenais faktors bija enerģija, bet, arī izslēdzot to, indekss saruka par 0,4%.
