Šīgada budžets ir apmierinošs, uzskata Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris: “Vērtējot pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, valstī esam salīdzinoši labā situācijā — 33. vietā starp 109 novadiem. Tas ir samērā labs rādītājs.”
Investīcījām atliek 390 tūkstoši
Konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 6 744 072 eiro, kas ir par 166 600 eiro vairāk, kā bija plānots 2014. gada sākumā, bet izdevumi (bez finansēšanas daļas izdevumiem) — 6 788 433 eiro.
Kokneses novada pašvaldības 2015. gada budžeta prioritātes ir uzlabot izglītības, kultūras, sporta un satiksmes infrastruktūru, rūpēties par iedzīvotāju labklājību, sekmēt kultūras, sporta, tūrisma un veselības veicināšanas pasākumus, sagatavoties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un atbalstīt iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvas sava novada labā. “Bet galvenais ir rūpēties par iedzīvotāju labklājību, labiekārtojot teritoriju un uzlabojot satiksmes infrastruktūru,” uzsver Dainis Vingris. “Tā atbilst Kokneses novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2013.— 2037. gadam noteiktajai ilgtermiņa prioritātei.”
No šīgada plānotajiem ieņēmumiem — 6,7 miljoniem eiro — apmierinot nepieciešamākās vajadzības, aptuveni 390 tūkstoši atliek investīcijām. “No šīs summas atvēlēts veselības apdrošināšanas polisēm. Pagājušajā gadā apmaksājām pilnu summu, bet šogad vienojāmies, ka pašvaldība maksās 50% par polisēm, bet atlikusī summa būs jāsedz pašiem. Polises cena ir 88 eiro, tātad pusi — 44 eiro — maksā paši darbiniek. Kopējais apdrošināto skaits varētu būt ap 300 darbinieku. Ikviens var izvēlēties — ņemt polisi vai no tās atteikties,” stāsta priekšsēdētājs.
Pirks apkures katlu
Novadā ir trīs pagasti un naudu dala proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Iršiem, kur iedzīvotāju ir vismazāk, līdz ar to ir salīdzinoši mazs procents, nav jāiztiek tikai ar to. “Veicam nepieciešamākos darbus, piemēram, pagājušajā gadā ņēmām kredītu, lai atjaunotu skolas ēdnīcu. Iršos pagājušajā gadā apkures katlu “salāpīja” pašu spēkiem, bet nākamo sezonu tas diez vai izturēs, jāpērk jauns. Katla iegādes un ierīkošanas izmaksas varētu būt ap 25 — 30 tūkstošiem eiro,” stāsta Dainis Vingris. Iršu pagasta pārvaldes vadītāja Raina Līcīte finanšu komitejas sēdē pirms budžeta apstiprināšanas atzina, ka ļoti rūpīgi izsvērtas vajadzības. “ Izvērtējot pagasta prioritātes, mums iznāca 84 tūkstoši eiro. Sasaucu kopā iestāžu darbiniekus, spriedām, kas visvairāk nepieciešams un ko uz kādu laiku vēl varētu atlikt, ko varētu pašu spēkiem paveikt.”
Bebru pagastā ūdenssaimniecības remontam paredzēti 70 tūkstoši eiro. Viens no darbiem, ko bebrēnieši vēlas šogad veikt, ir stadiona mājas un tribīņu remonts. Tam atvēlētā summa — 22 tūkstoši eiro — ir pārāk maza. “Prasītā summa bija 185 tūkstoši, bet tik daudz atļauties no budžeta nevaram.” Bebros plānots iegādāties traktoru sniega tīrīšanai, labiekārtot bērnudārza teritoriju un remontēt veļasmāju.
Bebru pagastā saistībā ar izglītības iestāžu optimizāciju tukša stāv muižas ēka. Kopš pašvaldība to pārņēma, vēl nav izdevies rast risinājumu ēkas apdzīvošanai vai atjaunošanai. Pašvaldība aktīvi mēģināja piesaistīt gan privātos uzņēmējus, gan organizācijas, tomēr ēka joprojām ir tukša un tai steidzami nepieciešama jumta seguma maiņa. Lai, ja būtu iespēja, varētu piedalīties kādā projektā, budžetā līdz 5000 eiro paredzēts jumta tehniskā projekta izstrādei.
Ik gadu asfaltēs puskilometru
Viens no šogad un turpmākos gadus nemainīgiem plānotajiem darbiem ir novada ceļu seguma maiņa. “Esam iecerējuši katru gadu atlicināt naudu un noasfaltēt vismaz puskilometru. Minimālās izmaksas varētu būt 40 — 50 tūkstoši eiro. Novadā kopumā jānoasfaltē 160 kilometru. Asfaltēt varam tos posmus, kur sakārtota infrastruktūra — kanalizācija, ūdensvads, elektrība, internets. Pirmais posms, ko plānojam noasfaltēt, ir Daugavas ielā. Pie vidusskolas, iebraucot pa vārtiem parkā, ir grūti samainīties diviem auto, vēl sarežģītāk, ja pa ceļu iet bērni. Tādēļ ir iecere satiksmi organizēt citādi — iebraukt pie skolas varētu pa Daugavas ielu, bet izbraukt pa parka ceļu.”
Viens no pēdējos gados lielākajiem darbiem ir pērn veiktā vidusskolas siltināšana un atjaunošana. Apkārtnes labiekārtošanai pēc remontdarbiem piešķirti septiņi tūkstoši eiro. Tā kā daudzi audzēkņi uz skolu dodas ar velosipēdiem, tad par šo summu jāierīko arī velosipēdu novietne līdzās skolai.
Ap pirmsskolas izglītības iestādi “Gundega”, kurā arī iepriekšējos gados veikts gan iekštelpu remonts, gan siltināšana, pamazām plānots sakārtot apkārtni. Ar atvēlētajiem 14 tūkstošiem eiro visiem nepieciešamajiem darbiem nepietiks.
Šovasar pašvaldību izdevumus palielina Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki — tam Kokneses novadā atvēlēti 30 tūkstoši. “Novadā ir ap 300 bērnu, kuri dejo un dzied, bet uz svētkiem tiks tie, kuri skatē iegūs pieteikami labu rezultātu. Lai tik “sāpīgi” neizjustu svētku radītos izdevumus, sākām gatavoties pagājušajā gadā — šuvām tērpus.”
Izbūvēs automašīnu stāvlaukumus
Vairākkārt no koknesiešiem saņemtas sūdzības, ka dzelzceļa stacijas laukumā, gaidot autobusu, nav, kur patverties. Šīgada budžetā atvēlēta nauda nojumītes ierīkošanai. Budžetā ieplānots arī kapličas remonts, apgaismojuma sakārtošana Pērses ielā, paredzēts labiekārtot pieminekļa, kas ir līdzās kultūras namam, apkārtni. Koknesē novada domes ēkā plānots pirmā stāva gaiteņa un zāles, ko izmanto dažādiem publiskajiem pasākumiem — vēlēšanām, referendumiem —, remonts. Logi zālē nomainīti, jāatjauno griesti, grīda, arī apgaismojums. Izremotēto zāli varētu izmantot arī dzimtsarakstu nodaļa, jo līdz šim svinīgās ceremonijas lielākoties rīkoja kultūras nama mazajā zālē — līdz ar to katru reizi turp bija jāved viss nepieciešamais.
Viena no problēmām Koknesē, līdzīgi kā citviet ar daudzdzīvokļu ēku apbūvi, ir autostāvlaukumu trūkums. Kad mājas būvēja, iedzīvotājiem nebija tik daudz automašīnu, kā arī kādreiz auto novietošanai pārsvarā izmantoja garāžas. Tagad lielais garāžu komplekss gandrīz netiek izmantots. Neviens nevēlas kājām mērot ceļu no garāžas līdz mājām un novieto automašīnu iespējami tuvāk dzīvesvietai. Ziemā ielās novietotie auto nereti traucē sniega tīrīšanai. Problēmu risinās, izbūvējot vairākus automašīnu stāvlaukumus, — līdzās bērnudārzam, Indrānu ielā, un pie sporta centra, kur vakaros lielā apmeklētāju skaita dēļ dažkārt ir grūtības atrast brīvu stāvvietu.
Sporta centrā plānots ieguldīt līdzekļus jaunā pakalpojumā — par aptuveni 10 tūkstošiem eiro paredzēts iegādāties tvaika pirts iekārtu. Turpat līdzās vidusskolas dienesta viesnīcā iekārtotas 90 gultasvietu, tās varēs izmantot vasaras nometnēm, un kopā ar citu aprīkojumu un piedāvātajiem pakalpojumiem ieņēmumi par nometnēm samazinās pašvaldības dotāciju. “Ja reiz novadā izlēma veidot sporta centru, tad tas ir jāpilnveido, jāattīsta un jāpanāk, lai pašvaldībai tas nav jādotē,” uzskata Dainis Vingris. “
Varētu ierīkot ūdensvadu un kanalizāciju
Kopējais saistību apjoms no pamatbudžeta ieņēmumiem (bez mērķdotācijām izglītībai) ir ap 7%, kas ir zems procents un ir pieļaujamo 20% robežās. “Drīz varēs pieteikties Eiropas projektiem, un atbalstīšanas gadījumā kredīti, iespējams, būs jāņem līdzfinansējuma nodrošināšanai. “Pilnās burās” strādājam pie projektiem, kas ļautu piesaistīt ES nākamā plānošanas perioda līdzekļus. Vajadzību ir daudz,” stāsta priekšsēdētājs. “Tūrisma centra izvietošana citās telpās Kokneses centrā, ēkā, kur šobrīd ir bibliotēka un pasts, piestātņu izveide Daugavā, vairāku ēku siltināšana utt.” Viens no nākamajiem lielajiem darbiem ir arī estrādes remonts. Kopā ar arhitektiem estrāde aplūkota, taču sobrīd vēl nav vīziju, ko ar to iesākt — nojaukt vai atjaunot. To, kā rīkoties būtu lētāk un labāk, varētu secināt pēc tehniskā projekta izstrādes.
Koknesē kultūras nama un Hanzas ielas rajonā, kur ir privātmājas, nav ierīkota ūdensvada un kanalizācijas sistēma. Daļa iedzīvotāju tādu gribētu, bet daļa nevēlas. No 2016. gada ES atbalstāmo projektu vidū būs iespēja pieteikties arī šādam atbalstam. “Ievilkt ūdensvadu var tad, ja cilvēki to pieslēgs un izmantos. Rīkosim sapulces, runāsim ar iedzīvotājiem, piespiest ar varu nevienu nevar. Pirms vairākiem gadiem, kad šis jautājums bija aktualizēts, aptaujāja ap 200 privātmāju iedzīvotāju, tikai aptuveni 20 izteica vēlmi pievienoties. Veiksim jaunu aptauju. Ja par Eiropas naudu varēs aizvilkt līdz vannasistabai, varbūt cilvēki piekritīs.”
Viedokļi
Pēteris Keišs
— Apspriežot budžetu, domas dalījās, bet vienojušies esam. Vēlmju vienmēr ir vairāk un lielākas par iespējamo. Vienkāršoti sakot, kāds deķītis ir, ar tādu mēģinām apsegties. Manuprāt, prioritāte ir bērni, un es būtu vēlējies, lai bezmaksas ēdināšanu nodrošina visās novada pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās no 1. līdz 9. klasei. Ja valstī viena no lielākajām problēmām ir demogrāfija, tad vismaz tā mēs varētu atbalstīt ģimenes. Vēl būtiska problēma ir ceļi, ielas, vienmēr jau trūkst naudas to sakārtošanai. Cik atceros, tad par ceļa uz Iršiem asfaltēšanu plānos raksta jau gadus trīsdesmit, bet uz priekšu tikuši neesam. Koknese ir atbalstāmo novadu vidū, saņemam finanšu izlīdzināšanas līdzekļus, tas mums ir būtisks atbalsts. Pret šo modeli ir bagātākās, tā teikt, donoru pašvaldības. Taču, ja tāda atbalsta nebūtu, tad daudzas Latvijas pašvaldības nonāktu vēl lielākās grūtībās.
Gita Rūtiņa
— Pieņemtais ir kompromisa, vienošanās budžets. Tajā mēģināts atbalstīt ikdienas vajadzības, kas kurā iestādē vai pagastā nepieciešams, un to nevar nosaukt par attīstības budžetu. Vienīgā vieta, kur nopietnākā izpratnē parādās attīstība, ir Koknese. Piemēram, ielu atjaunošana, stāvlaukumu izbūve pagalmos. To varam atļauties tikai Koknesē. Un tā ir problēma — varam secināt, ka iespējas Koknesē, Bebros un Iršos atšķiras. Nākotnē, dalot budžetu, vajadzētu ņemt vērā pašvaldībā noteiktās prioritātes — tās ir attīstības programmas ieviešana, izglītība un sociālā palīdzība. Varbūt nākamajā gadā vismaz kādu budžeta daļu vajadzētu ieguldīt šajās trijās prioritātēs. Šobrīd tā nenotiek, par prioritātēm nosauc mazās ikdienas vajadzības, kas, manuprāt, ir tikai papildus finansējamas lietas. Visas vajadzības diemžēl nav bijis iespējams apmierināt.
Jānis Krūmiņš
— Pagastos līdzekļi lielākoties ir atvēlēti ikdienas vajadzībām, bet attīstībā ieguldīts galvenokārt Koknesē. Pašvaldības iestādēm, plānojot budžetu, vajadzētu rūpīgāk izvērtēt vajadzības, jo dažkārt vēlmju sarakstos iekļauj lietas, kas noteikti nav visnepieciešamākās. Man kā Bebru pagasta iedzīvotāju interešu pārstāvim, arī kā pagasta iedzīvotājam, svarīga būtu ceļu uzlabošana. Lai gan to neatzina par prioritāti, uzskatu, ka laukuma remonts Bebru pagasta bērnudārza “Bitīte” teritorijā ir svarīgs. Asfalta segums diez vai ir mainīts kopš tā uzklāšanas.
