Pieci mēneši atlikuši līdz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, un šobrīd kolektīvi no četriem sadarbības novadiem — Skrīveriem, Jaunjelgavas, Aizkraukles un Neretas — tiem cītīgi gatavojas.
Šobrīd notiek kolektīvu anketēšana. Apzinu arī dalībnieku skaitu, noskaidroju, vai tie piedalīsies deju kolektīvu repertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skatē Aizkrauklē. Skolas, kurās ir, piemēram, trīs kolektīvi, iespējams, visus nesūtīs uz Rīgu, jo tas ir dārgi. Gan līdzekļu taupīšanas, gan lielāka praktiskā ieguvuma dēļ šogad nenotiks mazās skates, bet to vietā būs kopmēģinājumi. Skatē nepieciešama neatkarīga, neitrāla žūrija, un tas nozīmē gan ceļa izdevumus, gan samaksu šiem cilvēkiem.
Skatē dejotāji mobilizējas īslaicīgi, kurš vairāk, kurš mazāk, nodejo, un ar to pasākums beidzies. Mēģinājuma priekšrocība ir tūlītējā kļūdu labošana. Pagājušajā nedēļā Jaunjelgavā kopmēģinājums bija 1. — 4.c grupas un 1. — 2.a klases dejotājiem. Seces kultūras namā marta sākumā dejos 3. — 6. klases un Skrīveros 12. martā lielie dejotāji no 7. līdz 9. klasei, kā arī vidusskolēni. Katram kolektīvam jāiemācās trīs četras obligātās dejas. Lielajā deju skatē 31. martā Aizkraukles novada kultūras namā pievienosies arī Kokneses un Pļaviņu novada dejotāji. Tas nozīmē, ka dejos visi 34 kolektīvi, sākot no bērnudārzniekiem līdz pat vidusskolēniem.
Mēģinājumos šogad pirmo reizi katru deju filmēju, un tūlīt pēc priekšnesuma kopīgi ar bērniem un kolektīva vadītāju uz lielā ekrāna noskatījāmies video. Daudzi bērni iepriekš nebija sevi redzējuši no malas. Skatoties pirmo reizi, viņi kļūdas nepamana, jo jāpārvar pārsteigums par redzēto. Otrajā reizē varam sākt izvērtēt, kas darīts nepareizi un kā to novērst. Rezultāts ir, un, kas interesanti, to atzinuši arī klašu audzinātāji — jaunajai paaudzei atmiņā daudz labāk paliek digitālais attēls, tas, ko viņi redz datorā, projekcijā uz ekrāna, nevis uz papīra nodrukātais. Deju soļi katru gadu kļūst arvien sarežģītāki, un arī bērnudārza kolektīviem nav vieglo, etnogrāfisko deju soļu, bet gan sarežģīti “deju zīmējumi” un soļu kombinācijas.
Lai gūtu skatuves pieredzi, jārīko sadanči, kolektīvu draudzības pasākumi, skates, mēģinājumi, nemitīgi uzturot augstu profesionālo līmeni. Pat svētkos dejojot, starp kolektīviem valda sacensību gars. Kolektīvi ir līdzvērtīgi, un dažkārt skatēs starp iegūtajām pakāpēm ir tikai punktu simtdaļas. Pašlaik lielākā konkurence ir starp sākumskolas kolektīviem, vismazākā — vidusskolēniem. Lai nākotnē ar dalībniekiem būtu nodrošināti pieaugušo deju kolektīvi, vidusskolēniem jāpievērš īpaša uzmanība.
Starp mēģinājumiem ar Jaunjelgavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvu “Atvars” paspēju apciemot Rīgas Latviešu biedrības nama tautas deju ansambli “Vija”. Šis kolektīvs ir mūsu jaunākais draugs un par tādu kļuva iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos, dejojot līdzās. “Vija” divus gadus ciemojusies arī Jaunjelgavā, bet Rīgas koncertā bijām vienīgais kolektīvs no mazpilsētas. Pieredze jākrāj arī lielajiem dejotājiem — lai gan līdz mūsu svētkiem vēl jāgaida trīs gadi, deju skates sāksies šogad aprīlī.
Pagājušajā nedēļā Jaunjelgavas vidusskolā katru dienu 5. — 12. klases audzēkņi veltīja cilvēka labāko īpašību cildināšanai — runājām par draudzību, mīlestību, pieklājību, sadarbību un pateicību. Manai — 8. — klasei skolā bija jārūpējas par draudzību. Svinīgs nedēļas noslēgums pie galdiņiem ar priekšnesumiem bija vakar. Tagad pamazām gatavojamies ikgadējai Jaunjelgavas pensionāru sumināšanai — pasākumam “No sirds uz sirdi”, kas šogad notiks 5. martā, bet tradīcija aizsākusies pirms 18 gadiem.
Protams, klausos un skatos ziņas, esmu informēta par notiekošo pasaulē, ir satraukums par kaimiņvalstu problēmām. Tomēr ir teiciens, ka labdarība sākas no mājām. Tāpēc pirmām kārtām katram ir jārūpējas par savu māju, par tās drošību, jāpalīdz līdzcilvēkiem tuvumā, jāmīl savi tuvinieki. Domāsim arī par savas pilsētas sakārtotību un attīstību un tikai pēc tam par lielākām un globālākām problēmām.
Visām deju skolotājām un skolotājiem gribu novēlēt labus un paklausīgus skolēnus, labu veselību, cīņas sparu, pozitīvu attieksmi pret dzīvi kopumā un vēlmi būt radošam un atvērtam jaunajam. Svētki ir jāsvin, bet bez darba nav svētku! Vēlu veiksmi, gatavojoties dziesmu un deju svētkiem un deju lielkoncertam “Līdz varavīksnei tikt”!
