Sesto reizi Neretas kultūras namā aizritējusi Saimnieču diena. Tajās pirmo reizi kuplā skaitā piedalījās Neretas novada pagastu biedrības. To dalībniecēm bija uzdevums pagatavot kādas tautas nacionālo ēdienu. Pasākuma apmeklētāji varēja nogaršot krievu, ukraiņu, baltkrievu, kā arī Sēlijas novada un kaimiņu lietuviešu virtuves gardumus.
Prieks par lietuviešiem
Neretas biedrības “Nirica” valdes locekle Lita Trakina stāsta, ka izvēlējušās gatavot vienu no Ukrainas nacionālajiem ēdieniem — Kijevas boršču. Tādēļ arī apģērbs biedrības pārstāvēm bija izvēlēts, pieskaņojot Ukrainas tautas tērpam. Par Saimnieču dienas iespaidiem Lita teic: apmeklētāju bija daudz, un viņi izrādīja interesi par notiekošo, tomēr lieti būtu noderējusi apmeklētāju iesaistīšana kopējās nodarbēs, piemēram, sadziedoties. Tāpēc prieks par dalībniekiem no Lietuvas, biedrību no Suvainišķiem, kas ar nacionālajiem ēdieniem, dziesmām un atraktīvo rīcību bagātināja pasākumu. Pēc darbošanās kultūras namā lietuvieši ar dziesmām un apmeklējumu pārsteidza un ielīksmoja arī Neretas sociālās aprūpes centra
iemītniekus, no kuriem vairākiem dzimtas saknes rodamas Lietuvā.
Mazzalves biedrības “Ērberģietes” pārstāve Solveiga Koklevska stāsta, ka biedrībā ir vairāk kā desmit dalībnieču un šim pasākumam izmantoja projektā “Mazzalves pagasts — Sēlijas daļa” savākto recepšu idejas. Piedalīšanās šajā pasākumā, kā teica cita biedrības pārstāve Zeltīte Odiņa, ir laba iespēja novadniekiem parādīt organizāciju reālā darbībā. Pasākums bija jauks, to apmeklēja liels skaits interesentu, tādēļ arī mērķis — “Ērberģiešu” atpazīstamības veicināšana — ir sasniegts.
Pankūkas ietin dvieļos
Pilskalnes biedrība “Upmales mantinieki” izvēlējās gatavot baltkrievu nacionālos ēdienus — pankūkas ar kartupeļiem, sēnēm u. c. Lidija Ozoliņa, biedrības dalībniece, stāsta, ka pankūkas ceptas agri rītā Pilskalnē. Lai neatdzistu, satītas dvieļos un vestas uz Neretu. Pulksten desmitos kultūras nams esot bijis pilns ļaužu. Prasītas arī par biezpiena un vārītu kartupeļu pankūku receptes. Biedrībai šī bija laba iespēja sevi popularizēt un sadraudzēties savā starpā. Pasākums noderēja iemaņu nostiprināšanai, lai arī varētu šķist, ka pankūkas katrs māk cept. Saimnieču dienā bija iespēja sevi plašāk parādīt novada zemniekiem un uzņēmējiem. Piemēram, Marija Šalna degustēšanai piedāvāja medu ar septiņām dažādām piedevām. Citi galdā cēla mājās ceptus pīrāgus, piena produktus un daudz ko citu, demonstrēja rokdarbus.
Biedrība “Neretas papardītes”, tajā skaitā Mirdza Brūniņa, galdā lika krievu tradicionālos ēdienus — skābētus kāpostus, rupjmaizi ar žāvētu speķi, ar mizu vārītus kartupeļus. Viņasprāt, apmeklētāju bija tik, cik iepriekšējos gadus. Tā kā uzrunāti piedalīties bija visi pagasti, arī starp interesentiem vairāk bija to iedzīvotāji, ne tikai neretieši. Pēcpusdienā dalībniekiem kopā sanākot un domājot par nākamā gada Saimnieču dienu, nolemts izmantot Lietuvā gūto pieredzi. Mirdza Brūniņa teic: katru gadu jādomā arvien jauni veidi, kā piesaistīt dalībniekus un apmeklētājus. Pagaidām nelielu interesi par notiekošo izrādījuši gados jaunākie novadnieki. ◆
