1918. gadā, kad Latvija tika proklamēta kā neatkarīga valsts, zvaigznes neesot bijušas pašas daudzsološākās.
Latvija nes sevī virkni pozitīvo aspektu, tomēr karmiski tai jāpārvar ļoti daudz sarežģītu brīžu. Narkotiku upuri, traģiskas autoavārijas, paviršā būvniecība, kas atņēmusi valstij daudzus desmitus dzīvību, labklājības trūkums, kas nožē-
lojami ātros tempos pa pasauli izkaisa tos, kuri kādreiz Latviju sauca par savu valsti. Visbeidzot Ukrainā notiekošais, kas arī mūs nostāda strupceļā — starp vēlmi palīdzēt un bailēm, ka šī vēlme varētu sagraut mūs pašus.
Cīņa par saglābšanos
Latvieši nebaidās no grūtībām. Atšķirībā no dienvidu valstīm šeit cilvēki darbu neuztver kā sodu un pat mīl to. “Dienvidnieki mīl ģimeni, bērnus, sauli un tēju, taču mums tas viss nav pirmajā vietā. Mums pirmajā vietā ir darbs,” atklāj astrologs Andris Račs. Tāpat, ja salīdzina ar citām tautām, latviešiem ir visai smagnēja dzīves uztvere. “Ziemeļi saistās ar aukstumu. Tas savukārt saistās ar tādu planētu ka Saturns. Tieši šai planētai ir liela saikne ar karmu. Tie, kas dzimuši ziemeļos, pēc savas karmas jau ir sarežģītāki nekā dienvidnieki,” skaidro astrologs.
Latvijas valsts horoskops parāda, ka tās iedzīvotājiem pat patīk grūtības. Tāpat tajā spilgti izpaužas vēlme kaut ko sakārtot. “Ja esat bijuši dienvidos, zināt, ka tur ir krietni netīrāks nekā pie mums, bet tur cilvēki smaida. Man personīgi nepatīk netīrība, man vajag kārtību. Tajā pašā laikā man patīk redzēt smaidošas sejas, un tā ir mūsu problēma,” teic Račs.
Vai vēl ilgi jāmokās
1918. gada horoskops Latvijas kartē ir nepārprotams. “Iedomāsimies, ka es to pārnesu uz cilvēku horoskopu. Ja pie manis atnāktu šāds cilvēks, es zinu, ko viņš man jautātu: vai man vēl ilgi jāmokās? Es atbildētu: ilgi. Tikai jautājums ir, ko mēs saprotam ar mocībām. Protams, vieglāk ir atvērt durvis un pateikt: nāciet visi, kam nav slinkums,” secina Račs.
Astrologs uzsver, ka lielāka problēma par notiekošo Ukrainā ir no Latvijas aizbraukuši cilvēki.
Arī tautas enerģētika
Dziedniece Skaidrīte Aleksejeva atklāj, ka Latvijas tautas garam ir raksturīga labestība un domas dziļums. Tāpat liela nozīme ir tautas dziesmām, dejām un folklorai. Tomēr tautas enerģijas kopums jeb egregors diezgan straujiem soļiem mainās. “Agrāk mūsu egregors nesa vairāk latviešu tautai raksturīgo domāšanas un vārdu enerģiju, bet patlaban notiek pārmaiņas. Astoņsimt gadu laikā, kad Latvijai gāja pāri vācieši, zviedri, poļi krievi, latviešu etniskā egregora daļa bija stipra. Pēdējos 20 gados tā piedzīvo spēcīgu satricinājumu. Brīvība ir apmāns. Mums ir diezgan ierobežotas tiesības lemt pašiem,” uzskata Skaidrīte Aleksejeva. Dziedniece stāsta, ka patlaban arvien vairāk tauta sāk nošķirties no tautas kalpiem. Negatīvā enerģija sāk uzkrāties, un nupat jau esot tā, ka Latvijas tautas egregors dzīvos atsevišķi no valdības egregora. “Fiziski tas nozīmē, ka valdībā ir nemitīgas ciešanas tādā aspektā, ka viņiem ir jāsasniedz mērķis, kas ir pretrunā ar tautas esību un pastāvēšanu. Šā iemesla dēļ mūsu tauta strauji izmirst,” secina Skaidrīte.
Viņa latviešu tautu raksturo kā čaklu, talantīgu un gudru un prognozē, ka mēs kā tauta sāksim uzplaukt pēc aptuveni septiņiem gadiem. “Būs tāds brīdis, kad trauks plīsīs un viss sakrātais līs ārā. Tas nebūs patīkams brīdis ne tautai, ne valdībai.”
Bailes, kas jāpārvar
Dziedniece atklāj, ka patlaban ir uzkrājusies tautai neraksturīga enerģijas forma — pielīšana un iztapība. “Mēs vienmēr esam mēģinājuši pašsaglabāties, tādējādi pielāgojoties dažādiem kungiem. Tas noticis tik intensīvi, ka šī pielāgošanās iegājusi citā negatīvā fāzē. Eiropas Savienībā vēl tikai sāk pieņemt direktīvu, pie mums tā jau ir ieviesta. Tas notiek ļoti skarbā tautas iznīcināšanas formā. To var redzēt arī situācijās, kas saistītas ar mūsu mežiem. Mums vairs nav nekā — ne ceļu, ne infrastruktūras, un tauta iznīkst. Un parādās vēl kas — ja ar kaimiņu notiek kaut kas slikts, mēs norobežojamies no tā, it kā tas uz mums neattiektos.”
Arī astrologs Andris Račs izceļ tautas bailes. “Lai atbrīvotos no bailēm, jājūtas brīvam. Vai mums pietiktu drosmes palikt neitrāliem blakus tādam kaimiņam? Pārnesam to uz indivīdiem. Man ir kaimiņš, kurš grib mani sist, vai man obligāti ir jādraudzējas ar otru kaimiņu, kurš arī ir bokseris, kaut gan man viņš nepatīk? Ja es būtu stiprs cilvēks, es pateiktu: nedraudzēšos ne ar vienu, ne ar otru. Bet, ja pārejam valstiskā līmenī, tas, kas notiek, liek man domāt — kamēr cilvēks nav brīvs, viņš baidās. Es nevaru iepriecināt nevienu, sakot, ka 1918. gada horoskops būtu brīvības horoskops. Tas ir horoskops ar nosaukumu “Ka tik kaut kas nenotiek”. ◆
