Pagājuši trīs gadi, kopš Vidusdaugavas reģiona Krustpils novada Mežāres pagastā atklāja sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu “Dziļā vāda”. Reģionā
Ar Ministru kabineta 2008. gada 19. augusta rīkojumu apstiprināja Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008. — 2013. gadam. Šobrīd notiek jaunā plāna izstrāde darbībai līdz 2020. gadam. Tā realizācija galvenokārt gulstas uz SIA “Vidusdaugavas SPAAO” un tās 15 dalībnieku, tajā skaitā Skrīveru, Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles, Jaunjelgavas pašvaldības, pleciem. Ne tikai pleciem, bet arī maciņiem. Lai izveidotu atkritumu savākšanas poligonu, atkritumu šķirošanas staciju Jēkabpilī, šķirošanas — pārkraušanas staciju Aizkrauklē un Madonā, kā arī kompostēšanas laukumu Aronas pagasta “Lindēs”, ieguldīti 20 miljonu eiro. No tiem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 13 miljonu eiro. Par daļu šī kredīta — 25% apmērā — galvoja projektā iesaistītās pašvaldības, un kopējiem spēkiem viena kredīta daļa dzēsta, bet 3,8 miljonus eiro jāturpina atdot vēl 18 gadu.
Lielā izgāztuve
palielina tarifu
Pirms lielās izgāztuves (poligona) izveides Aizkraukles un Madonas pusē bija izveidotas savas, kvalitatīvas, uz ilglaicīgu darbību vērstas sadzīves atkritumu izgāztuves “Totēni” un “Lindes”. Šo pašvaldību pārstāvji nevēlējās piedalīties jaunajā miljonus vērtajā projektā. Projektu atbalstīja bijušā Jēkabpils rajona pašvaldības.
No 2012. gada 1. janvāra ir spēkā atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā “Dziļā vāda”, kas būtiski ietekmē atkritumu apsaimniekotāju (savācēju) tarifu. Līdz ar to tie, kuriem darbības laikā rodas būtisks daudzums atkritumu, piemēram, celtnieki un zemnieki, nesteidz kļūt par poligona klientiem. ES projekta nosacījumi paredz, ka piecu gadu laikā kopš projekta pabeigšanas, tātad līdz 2017. gada vidum, uzņēmumā nedrīkst veikt pārmaiņas, kā arī tas nedrīkst strādāt ar peļņu.
Pēc triju gadu darbības secināts, ka uzņēmuma kopējo darbību būtiski ietekmē pārāk jaudīgās, bet nenoslogotās šķirošanas stacijas Aizkrauklē, Jēkabpilī un Madonā. Ja šķirošana būtu centralizēta uz vietas poligonā, projekta būvniecības izmaksas būtu bijušas daudz zemākas. Šobrīd Jēkabpils šķirošanas stacijā no tik lielas pilsētas kā Jēkabpils nav saņemta neviena tonna šķiroto atkritumu. No Aizkraukles poligonā nonāk nešķirotie sadzīves atkritumi, savukārt šķirotos iepērk no atkritumu apsaimniekotājiem par 50 eiro tonnā, un tos sagatavo (pāršķiro), lai nodotu otrreizējai pārstrādei. Šogad deviņu mēnešu laikā no trijām šķirošanas stacijām otrreizējai pārstrādei nodotas 454 tonnas šķiroto atkritumu.
Taupība plānu nepilda
Valsts plāns paredz līdz 2020. gadam pāršķirot 50% no iedzīvotājiem savāktajiem sadzīves atkritumiem. Pagaidām to sasniegt šķiet nereāli, jo poligonā šobrīd apglabāšanai nodod ap 20 tūkstošiem tonnu gadā, bet iedzīvotāju sašķirotie atkritumi ir vien ap tūkstoš tonnām gadā.
Kā norāda pašvaldību vadītāji, poligons nedarbojas tā, kā bija paredzēts. Tajā nonāk ievērojami mazāk atkritumu, līdz ar to kredītu, ņemtu Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācijai, nākotnē atdot būs grūtāk vai pat neiespējami.
Skrīverieši atkritumu savākšanu uzticējuši SIA “Ķilupe”. Uzņēmums savākto ved uz “Dziļo vādu”. Novada dome, lemjot par piedalīšanos Vidusdaugavas reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādē, septembra sēdē nolēma jaunā plāna izstrādē piedalīties, sadarbojoties ar Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām. Taču ar piebildi, ka Skrīveru pašvaldība ar līdzfinansējumu tā izstrādē nepiedalās.
Pļaviņu novada domes vadītāja Gunta Žilde stāsta, ka, projektu sākot, pašvaldību domas nevienam neinteresēja un projekts bija uzspiests. To veidojot, prognozes bijušas pārāk optimistiskas. Šajos gados krīzes dēļ liela daļa iedzīvotāju izceļoja, un neveidojas tik atkritumu, cik plānots. Pašvaldība, cik iespējams, iedzīvotājus informē par atkritumu savākšanas nozīmību un to, ka līgums ar atkritumu savācēju, SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, ir jāslēdz. Dzīvē tomēr katrs izvēlas izdevīgāko, lētāko veidu, kā atbrīvoties no visa liekā. Pļaviņu novada pašvaldība cer, ka SIA “Vidusdaugavas SPAAO” spēs nodrošināt darbību saviem spēkiem un ar papildu finansējumu no novada kases to nevajadzēs atbalstīt.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāsta, ka zināma SIA “Vidusdaugavas SPAAO” problēma. Tās plānotais apjoms netiek izpildīts aptuveni par 25%, līdz ar to uzņēmumam ir grūti pildīt saistības ar kredītdevējiem. Projektu par vienotas atkritumu glabāšanas vietas izveidi sāka pirms krīzes, kad tehniski ekonomiskajā pamatojumā iekļāva ļoti optimistiskus skaitļus. Kopš tā laika valsts pārcietusi krīzi, daļa iedzīvotāju aizbrauca, daļa cilvēku, kas deklarēti Kokneses novadā, patiesībā dzīvo citur. Tādēļ atkritumu nav tik, cik plānots. Koknesieši cenšas dzīvot taupīgi un daļu atkritumu sadedzina, bet, piemēram, būvgružus, kas veidoja lielu daļu plānotās atkritumu plūsmas uz “Dziļo vādu”, patiesībā katrs pēc saviem ieskatiem izmanto ceļu labošanai, bedru aizbēršanai. Kokneses novada iedzīvotāji arvien vairāk pievēršas atkritumu dalīšanai, kas arī mazina noglabājamo atkritumu daudzumu, un to savukārt veicina pozitīvā sadarbība ar atkritumu apsaimniekotāju SIA “Clean — R”. Aprēķini liecina, ka, uzņēmumam nevedot atkritumus uz “Dziļo vādu”, samazinātu iedzīvotāju maksājumu par atkritumu savākšanu. Ja pašvaldībām prasīs līdzmaksājumu, palīdzību izgāztuves finansēšanai, ievērojot likumu, meklēs labāko risinājumu un jautājumu risinās novada deputāti. Kokneses novada budžeta līdzmaksājums aizdevuma galvojumam ir 4%, kas ir aptuveni 10 tūkstošu eiro.
Gatavi arī radikāliem lēmumiem
Jaunjelgavas novada domes vadītāja Gunta Libeka nostāja šajā jautājumā ir radikāla. Viņš teic, ka pirms poligona plānošanas VARAM pašvaldību viedokli neprasīja, arī konkursu un kredītu kārtoja ministrija, tāpēc prasīt atbildību par neizdevušos projektu ir negodīgi. Atbilde uz iespējamo valdības lēmumu pašvaldībām apmaksāt 3,8 miljonu eiro lielo kredītu varētu būt “Dziļās vādas” slēgšana. Atkritumus atsāktu glabāt novados rekultivētajās izgāztuvēs. Lai līdz tam nenonāktu, VARAM, jaunajam ministram vajadzētu mainīt attieksmi pret šo jautājumu. Jo vairāk tāpēc, ka, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu poligons savulaik uzcelts par 100% valsts finansējumu. Kādēļ Vidusdaugavas reģionam ir citi nosacījumi, nav saprotams. Arī vairāku šķirošanas līniju izveide, nekoncentrējot to poligonā, ir muļķīga un pretrunā ar vienotu atkritumu savākšanas ideju.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja nostāja ir līdzīga kā Jaunjelgavas, un viņš principā piekrīt arī tādām radikālām idejām kā “Dziļās vādas” slēgšana un rekultivēto izgāztuvju atvēršana. Leons Līdums, komentējot situāciju, teic, ka
iepriekšējais domes un pirms tam Aizkraukles rajona vadītājs Vilnis Plūme savulaik ļoti aktīvi iestājies pret šāda poligona ideju, bet, kā norāda iepriekšējie komentētāji, ministrija iebildumus neņēma vērā. Šobrīd galējais solis konflikta risināšanā būtu SIA “Vidusdaugavas SPAAO” bankrota pieteikšana. Pašlaik ir cerība, ka decembrī un janvārī ministrijas piedāvās konstruktīvu risinājumu un nodos apspriešanai pašvaldībās.
Uzziņa
◆ Vidusdaugavas reģiona kopējā platība ir 8,1 tūkstotis km2 jeb 13,8% no valsts teritorijas. Reģionā ir Jēkabpils pilsēta un 14 novadu ar septiņām pilsētām — Aizkraukli, Jaunjelgavu, Pļaviņām, Aknīsti, Viesīti, Madonu, Varakļāniem — un 52 pagastiem.
◆ Iedzīvotāju skaits — 115,8 tūkstoši.
