Uz nelielās salas Daugavā, pretī maiznīcai “Liepkalni” Klintaines pagastā, sākta svētnīcas būve. Tā kā no pārējās teritorijas šo vietu šķir ūdens, līdzās būs arī laivu piestātne.
Uzņēmuma īpašnieks Dagnis Čākurs atklāj, ka jaunais objekts “Liepkalnu” kompleksā nebūs baznīca klasiskajā izpratnē. Tā būs svētnīca, kas saistīta ar latvju dainām, rakstiem un dievturību.
— Senlatviešiem jau faktiski nebija baznīcas mūsdienu izpratnē. Tāpēc arī mums tā iecerēta rijas formā, kas savulaik bija cilvēku būtiskāko notikumu norises centrālā vieta. Esmu konsultējies ar mākslinieku Valdi Celmu, kurš veidojis uzrakstus “Rīga”, kas izvietoti pirms iebraukšanas galvaspilsētā. Viņš pārzina latvju zīmes, un pēc šiem ieteikumiem radās būves projekts un plānojām tās izvietojumu. Tā ka nekas nav izvēlēts nejauši. Būve būs koka, un līdzīgas tai Latvijā nav, — stāsta Dagnis Čākurs.
Kā radusies šāda ideja, uzņēmējam grūti formulēt, jo dažkārt tās atnāk, iepriekš par to nedomājot. Viņš teic, ka ar gadiem cilvēks aizdomājas par vērtībām, kas jaunībā nebija aktuālas. Arī viņam šobrīd ir interese par latviskajām vērtībām, arī ieražām un godiem.
Šogad jaunbūvei izveidos pamatus, kas būs gana augsti, lai nepieļautu aplūšanas risku pavasaros. Svētnīcu pabeigt paredzēts nākamajā vasarā. Lai iedzīvinātu šo vietu, tajā noteikti būs kāds darbinieks, jo ēka būs ne tikai apskatei. Tajā varēs rīkot dažādus godus, piemēram, krustabas vai kāzas latviskā garā. Dagnis Čākurs stāsta, ka vēl nav līdz galam izlemts, kā paredzēta nokļūšana līdz salai. Iespējams, ar plostu vai kādu citu iekārtu. ◆
