— Izlasot partijas “Vienotība” priekšvēlēšanu programmu, jāsecina, ka tā ir ļoti reāla, varētu pat teikt — piezemēta. “Vienotība” nebārstās ar neizpildāmiem vai pat vienkārši grūti izpildāmiem solījumiem, drīzāk piesardzīgi sola pabeigt iesākto. Programmā iekļauj arī iedzīvotājiem būtiskus, sasāpējušus jautājumus, tikai neko konkrētu nesolot, vien ieskicējot situāciju. Runājot par problēmas risinājumu, izmanto vispārīgas frāzes, kas neko neizsaka.
Salīdzināšanai pārskatīju arī Nacionālās apvienības ““Visu Lat-vijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” un Zaļo un Zemnieku savienības programmu. Abu politisko spēku programmās bija konkrētākas lietas, pat konkrēti solījumi.
Pozitīvais “Vienotības” programmā ir arī apliecinājums aktīvi piedalīties ES kā stipras nacionālu valstu savienības veidošanā, īpaši veicinot kopīgas ārējās, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu. Divās pārējās programmās šādu punktu neredzēju. Man šķiet, tas nostiprina ideju par mūsu valsts nākotnes saistīšanu ar Eiropu, ka vēlamies līdzdarboties.
Sabiedrībai jutīgās tēmas “ietērptas” vispārīgās frāzēs, tomēr kādu konkrētību vēlētos, piemēram, par nodokļu politikas veidošanu. Partija sola veidot tādu nodokļu politiku, kas mazinātu nevienlīdzību un taisnīgāk sadalītu nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā. Bet nav paskaidrots, kā tas izpaudīsies, kā to īstenot. Tikpat “miglains” ir arī solījums aktīvi apkarot ēnu ekonomiku — ne vārda par to, kā to paveikt. Domāju, ka viens no jaunās valdības pirmajiem uzdevumiem būtu sakārtot KNAB, jo šai institūcijai ir svarīga nozīme arī valsts drošībā, un tur notiekošais mūsu valstij godu nedara.Vispārīga frāze arī par visiem valsts iedzīvotājiem vitāli svarīgo enerģētikas nodrošināšanu. “Vienotība” sola “attīstīt gāzes un elektroenerģijas piegādes avotu dažādību, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību”. Un atkal ne vārda par to, kā to panākt. Protams, tas ir sarežģīts jautājums, kas risināms ilgākā laika periodā, bet līdzšinējā Latvijas valdības politika šajā jautājumā ir bijusi izvairīga.
Protams, programmā ir arī solījumi tādās sabiedrībai jutīgās un ļoti svarīgās jomās kā medicīna un izglītība.Veselības aizsardzībā tiek uzsvērta primārās veselības aprūpes nodrošināšana un, kas, manuprāt, ir svarīgi, veidot ārstniecības procesa kvalitātes kontroli. Pozitīvi vērtējama ideja par atbalstu inovācijām un pētniecībai. Domāju, ka nav pareiza situācija, ka mūsu zinātnieki savu izgudrojumu patentus ir spiesti pārdot ārzemniekiem. Aktuāla šķiet arī tiesu sistēmas reforma, tā samazinot iztiesāšanas laiku, tāpat, domāju, ka būtu jāpaaugstina tiesnešu profesionālā kvalifikācija, lai nevajadzētu mums lasīt par absurdiem tiesu spriedumiem un Latvijas valstij maksāt kompensācijas cilvēkiem, kuri ir panākuši sev labvēlīgu tiesas spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā.
Runājot par izglītības jomu, tad programmā vairāk ir par augstāko izglītību, solot to visiem pieejamu, un profesionālo izglītītību, solot to stiprināt. Savukārt par vispārējo izglītību “Vienotība” vispār nerunā, lai gan tā, manuprāt, ir cietusi visvairāk no nepārdomātām reformām.
Kopš notikumiem Ukrainā Krievijas agresijas izpausmēm un informācijas kara aktualizēšanos, arī pie mums Latvijā sāka aizdomāties par to, kādā informatīvajā telpā dzīvo mūsu valsts krievvalodīgie. Partijas programmā solīts nostiprināt Latvijas informācijas telpu, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju tiesības uz objektīvu un kvalitatīvu informāciju. Bet kā? Kā pārorientēt, lauzt un mainīt cilvēku paradumus? Kā radīt un nostiprināt saistošas informācijas telpu krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem? Nav noslēpums, ka Latgalē Krievijas kanālus var vērot bez maksas.
Kopumā vērtējot priekšvēlēšanu programmu — tajā iekļautas labas lietas, būtu skaisti, ja to visu arī varētu saprātīgos termiņos īstenot. Grūti spriest, vai cilvēkus vairāk piesaista skaisti vai reāli solījumi. Drīzāk vēlēšanās balsos par dažām personībām, nevis programmās iekļautajiem solījumiem. ◆
