Kalendārā svinamās dienas, kas noteiktas arī kā oficiālās svētku dienas un brīvdienas, ir 23. un 24. jūnijs. Taču arvien vairāk cilvēku atgriežas pie senču tradīcijām un latviskās dzīvesziņas, vasaras saulgriežus svētot iepriekš — 21. vai 22. jūnijā.
Mūsdienu steidzīgais dzīves ritms, tradīciju nezināšana un saulgriežu svētīšanas jēgas zaudēšana latviešus novedusi līdz komercializētiem Līgo svētkiem, kad nereti galda klājumu nosaka alus un cepamās desiņas. Svētku svinēšanas vietu izvēlamies atkarībā no mūziķiem, kuri spēlēs Līgo nakts ballē, aizmirstot par īsto vasaras saulgriežu jēgu — saplūst ar dabu, līgot, ievērojot senču tradīcijas, lai aizdzītu skauģus, nelabvēļus, likstas un gūtu veselību, svētību un laimi.
