Kultūra ir ļoti svarīgs valsts pastāvēšanas un izaugsmes balsts. Kokneses kultūras namā diskusijā “Kas veido lauku kultūrvidi” piedalījās Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, politiķi Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš, Rihards Pīks, Kārlis Šadurskis, režisors un uzņēmējs, bijušais Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Diskusiju vadīja Anita Bormane, “Latvijas Avīzes” kultūras nodaļas vadītāja.
Diskusijas vadītāja Anita Bormane: “Vietējo kultūras iestāžu cilvēku lielais darbs ir noteicošais. Tomēr arī viņiem neiztikt bez kultūru balstošas pašvaldības stiprā pleca. Kultūras process novados nav iedomājams bez tūkstošiem cilvēku, kuri aizrautīgi dejo, dzied un veido mūsu tautas unikālās un skaistākās tradīcijas kodolu — Dziesmu un deju svētkus. Liela nozīme ir arī bibliotēku, mūzikas un mākslas skolu, amatniecības centru darbiniekiem.”
— Vai ir būtiski, lai cilvēkiem Koknesē, Aizkrauklē būtu sasniedzama profesionālā māksla? Laba iniciatīva ir “Kultūras skolas soma”. Tā ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā. Tajā definēts minimālais kultūras bagātību klāsts, kas katram bērnam konkrētā vecuma posmā ir jāapgūst.
R. Kols: — Kultūras programma “Kultūras skolas soma” ir saskaņošanas procesā. Tā paredz izlīdzināt reģionālās atšķirības un nevienlīdzību starp dažādām bērnu un jauniešu sociālajām grupām kultūras pakalpojumu sasniedzamībā, nodrošinot minimumu kultūrā visā valstī. Panākt profesionālās mākslas sasniedzamību — rīkot koncertus, koncertlekcijas, teātra izrādes, kinolektorijus u. tml. kultūras norises skolās vai novada centrā. Tādēļ arī attīsta reģionālās koncertzāles. Pērn atvēra “Goru” Rēzeknē, šogad koncertzāli Cēsīs, nākamgad būs Liepājā. Nevajadzētu dramatizēt situāciju, ka viss koncentrējas tikai Rīgā. Nacionālā līmeņa objekts pēdējo 24 gadu laikā Rīgā būvēts tikai viens — Gaismas pils. Pēdējos 10 gados lielāka uzmanība tiek veltīta reģioniem.
K. Šadurskis: — Labās lietas notiek grūti un lēni, ātri notiek tikai sliktās. Esmu priecīgs, ka šī ideja ir dzīva. Šī programma nav mērāma astronomiskos skaitļos. Bieži sarunas ar Finanšu ministriju par nākamā gada prioritātēm ir bezgala smagas.
I. Vaidere: — Vēl būtiski ir aizbraukt uz Rīgu, jo tas ir pavisam citādi — iespēja pabūt Operā, teātros un izjust īpašo auru. Tāpēc varbūt varētu apsvērt ceļa izdevumu kompensēšanu. Universitātē esmu pasniedzēja un redzu, kāda situācija ir studentiem. Manās grupās puse studentu ir krievi, puse — latvieši. Lielākā daļa krievu studentu dzīvo Rīgā. Viņiem ir minimāli izdevumi, bet no laukiem nāk latviešu jaunieši, un viņiem izdevumi ir lieli — jāīrē dzīvoklis, nedēļas nogalē jābrauc mājās.
