Klāt ir Pūpolsvētdiena, un tieši pēc nedēļas būs arī Lieldienas. Kāpēc tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kāpēc to sauc tieši tā un kāpēc per ar pūpolzariem, skandējot: “Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!”?
Pūpolsvētdiena ir sena un miglā tīta kā jebkuri svētki, kuros mijas kristiešu un latviešu sendievu tradīcijas. Tāpēc daži fakti.
Kristīgajā baznīcā tiek svinēta Palmu jeb Pūpolsvētdiena — latīniski “Palmarum”. Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzalemē. Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes, palmu zarus un sauca: “Ozianna Dāvida dēlam!”.
Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos palmas neaug, bet šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu. Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu — Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētais Vakarēdiens Zaļajā ceturtdienā, Kristus nāve krustā Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.
No sentēviem mums ir citas tradīcijas. Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā jeb Pūpolnīcā, ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu un vērbošanu.
Teicieni, ko var izmantot, perot ar pūpoliem:
* Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
* Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
* Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
* Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
* Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
* Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tad visu nākamo gadu esot veselīgs un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai viņi būtu veseli un izturīgi.
