“Staburagam” zvanīja kāds aizkrauklietis, kurš strādā Pļaviņu HES teritorijā. Viņš ceļā uz darbu pamanīja kravas automašīnu, piekrautu pilnu ar koku zariem un citiem sadzīves atkritumiem. Tā vietā, lai brauktu uz kādu izgāztuvi, mašīna pa Dzelzceļa ielu devās HES virzienā. Ielas galā, bijušās Aizkraukles dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā, kravu izgāza. Pierakstīts arī mašīnas valsts reģistrācijas numurs.
Pāris nedēļu pēc Lielās talkas vienu no lielākajām piesārņojuma vietām Aizkrauklē apskatīja arī “Staburags”. Vairākus hektārus lielajā platībā starp Dzelzceļa, Tilta un Enerģētiķu ielu izgāztuve veidojusies daudzu gadu garumā. Daudzas kaudzes ieaugušas zālē, uz tām uzbērtas jaunas. Tepat arī daži šogad Lielajā talkā lietotie sarkanie atkritumu maisi, kaudzes ar stikliem, betona apgaismes stabiem, desmitiem balto stikla šķiedras maisu pilni ar rīģipša gabaliem, preskartona loksnes. Šajā teritorijā izvietotas arī mērierīces HES dambja uzraudzībai.
Pērn “Staburags” rakstīja, ka šajā 8,88 hektārus lielajā pašvaldības zemesgabalā Dzelzceļa ielā 10 SIA “Aizkraukles krāces” cer ierīkot krāčūdens trasi.
Ko par šo izgāztuvi saka Aizkraukles novada domē? Izpilddirektors Einārs Zēbergs teic, ka tā veidojusies vairāku gadu un pat gadu desmitu laikā. Tajā ar domes ziņu nogādājot arī koku lapas un citus bioloģiskos atkritumus, no kuriem pilsētas labiekārtošanas vajadzībām veido kompostu. Bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā reiz darbojusies ar mazutu dardarbināma katlumāja. Pēc rūpnīcas slēgšanas kurināmais ieiesūcies zemē, piesārņojot to aptuveni 17 metru dziļumā. Vai teritoriju kādreiz plānots attīrīt no drazām? Izpilddirektors teic, ka tas, piemēram, varētu būt SIA “Aizkraukles krāces” pienākums, ja izdosies īstenot ideju par krāčūdens trasi. Lai atkritumu plūsmu regulētu, uz piebraucamiem ceļiem varētu izvietot barjeras. Taču — kad un kas to izdarīs?
