Aizkraukles biznesa inkubatorā reģistrētais uzņēmums “Mai-Šoko” nodarbojas ar šokolādes kosmētikas ražošanu.
Tas ir ģimenes uzņēmums — galvenie biznesa virzītāji ir tēvs Egīls Riekstiņš un viņa dēls Juris. “Es esmu tas putras vārītājs,” smej Riekstiņš vecākais. “Biju elektriķis. Kad aizgāju pensijā, man bija daudz brīva laika, sāku domāt, ko darīt, tad arī pievērsos šādam rūpalam. Sākumā ar šokolādes skrubjiem pirtī lutināju sievu, bet tad nolēmām pašu pārbaudīto pārvērst produkcijā tirdzniecībai. Nekādu ķīmiju neizmantojam, visas izejvielas ir dabīgas. Pamatmasa ir šokolāde, tādēļ mūsu produkciju nedrīkst turēt saulē, tā izkusīs. Tā var arī sapelēt, jo nepievienojam konservantus, tādēļ derīguma termiņš ir tikai trīs mēneši. Tas gan ir atkarīgs no glabāšanas apstākļiem — vēsā vietā turēts izstrādājums būs derīgs arī pēc gada.”
Skrubjos ražotāji izmanto daudzas vietējās izejvielas, piemēram, nātru sēklas, kumelīšu un pelašķu ziedus, maltas linsēklas un smiltsērkšķu ogas, lavandu, rožu ziedlapas, medu. “Arī ādai ļoti “garšo” šokolāde, un svarīgi ir tas, ka tā “nenosēžas” uz gurniem, kā tas ir, šokolādi ēdot. Kakao masu un šokolādes eļļu pērkam Spānijā,” teic Egīls Riekstiņš un aicina pataustīt viņa rokas. “Redziet — mīkstas! Lai gan pats esmu no laukiem,” viņš saka. “Tik mīkstas rokas man ir, jo ādā iemasēju kakao sviestu. Pareizākais šokolādes eļļas nosaukums būtu sviests, taču cilvēkiem tas asociējas ar smērēšanu uz maizes. Tomēr lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Ābolu taču mēs nesaucam par ēdamu apaļbumbuli!”
Kā ar produkcijas noietu? Egīls Riekstiņš teic, ka diezgan grūti, jo cilvēkiem šokolāde saistās ar ēšanu, nevis ar ziešanu uz ķermeņa. Daudzi vēl īsti nezina, kas ir šokolādes kosmētika, tumšās un baltās šokolādes skrubji un masāžas sviesti, tādēļ ir daudz jāstāsta, jāskaidro. Dažs domā, ka tās ir ziepes.
“Mūsu produkcijai analoga izstrādājuma nav nekur Eiropā, tādēļ arī pircēji to vēl tik labi nepazīst,” apgalvo Egīls Riekstiņš.
SIA “Mai-Šoko” vīzija ir kļūt par vienu no vadošajiem šokolādes kosmētikas ražotājiem Baltijā un Skandināvijas valstīs. Ražotne gan ir Ogres novadā. “Gribējām to šogad pārvietot uz Aizkraukli, taču šo ieceri pagaidām laikam nevarēsim īstenot,” teic Juris Riekstiņš.
