Skrīveru novada kultūras centrā līdz 9. maijam būs apskatāmi tekstilstudijas dalībnieču darbi — filcēti mēteļi, vestes, jakas, cepures, somas, čības. Tekstilstudijā aktīvi darbojas 13 dāmu, un izstādē “Ceturtais pavasaris” apskatāmi vairāk nekā 50 krāsainu un oriģinālu praktiski lietojamu mākslas darbu.
Ziemā tapuši varāki desmiti filcētu mēteļu un jaku — katra lieta tikai vienā eksemplārā, turklāt dāmas pašas tās ir ne tikai filcējušas, bet arī apstrādājušas, iešuvušas oderi, ir arī tik pamatīgi darbi, kuriem pat nav vīļu. Viens par otru krāšņāki, precīzi apstrādāti un uzmanību piesaistoši eksemplāri izvietoti Skrīveru novada kultūras centra vestibilā.
“Ziema šogad bija tik gara, ka mēs tikai filcējām un filcējām. Lielajiem apģērba gabaliem, piemēram, mētelim, pērkam lielus no dabīgās vilnas austus gabalus, ko tālāk apstrādājam. Filcējot izmantojam dažādus paņēmienus, kas ir visai oriģināli, tāpēc var teikt, ka mums ir pašām sava filcēšanas tehnika. Šogad dažos apģērba gabalos vilna kombinēta ar zīdu, nākamajā sezonā noteikti būs arī tādi darbi, kur vilnai un zīdam klāt būs arī lins,” stāsta tekstilstudijas vadītāja Baiba Vaivare.
Tekstilstudijas dalībniecēm par filcēšanu viedoklis ir atšķirīgs — viena teic, ka šī tehnika ir ļoti ātra un, salīdzinot ar adīšanu, veicas raitāk, citai atkal darbs uz priekšu virzījies lēnām, turklāt vilna ir “niķīga”, tāpēc viena otra sākumā ieplānotā garā mēteļa vietā apskatāms vien pusmētelis. Lielai daļai apģērbu ornamenti, ziedi un kompozīcijas, kas tos padara unikālus, izkārtoti mugurpusē. “Iedvesmojamies ne tikai no dabas un klasiķiem — Vecozola, Valtera, Sūniņa, kādā darbā ir iestrādāts pat Austrālijas aborigēnu ornaments,” atklāj Baiba Vaivare.
Šāda izstāde, kad, pavasari gaidot, Skrīveru novada kultūras centrā var aplūkot rokdarbnieču veikumu, notiek jau ceturto gadu, tāpēc tai arī dots tāds nosaukums.
Filcēšanā kundzes esot iesaistījušas visu ģimeni, arī vīrus. Sākumā kungi bijuši atturīgi, bet tagad jau darbojas labprāt — viens otrs pat ir vēlis bumbiņas krellēm, šuvis vīles un palīdzējis apstrādāt cepures.
