Saistībā ar satiksmes ministra ieceri vietējo ceļu uzturēšanas funkciju no valsts budžeta nodot pašvaldībām Skrīveru, Aizkraukles un Auces novadu pašvaldības to apšauba ceļu stāvokļa un nepietiekamā finansējuma dēļ, kā arī saistībā ar apjoma atlaidēm līgumcenās.
Skrīveru novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Mikažāne, skaidrojot pašvaldības vadības nostāju, aģentūrai LETA komentēja, ka Skrīveru novada pašvaldība neatbalsta ceļu uzturēšanas un kopšanas nodošanu pašvaldībai, jo ceļu fonds nav atjaunots un pašreizējais finansējums ir vairāk kā nepietiekams.
Pašvaldībai nav ceļu uzturēšanas tehnikas, tā pērk pakalpojumu, tātad valsts var pirkt šos pakalpojumus lielākā apjomā nekā atsevišķas pašvaldības un kaut vai apjoma dēļ vien izraudzīties lētāku pakalpojumu, pauda Mikažāne.
Auces novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Šmite aģentūrai LETA skaidroja, ka, lai pārņemtu ceļus, ir jāredz valsts finansējums, kas nepieciešams, lai izpildītu normatīvo aktu minimālās prasības autoceļu uzturēšanai. Ir nepieciešams strauji palielināt ceļu infrastruktūrai esošos līdzekļus, kas nāk no akcīzes nodokļa.
Ja kopīgais finansējums pašvaldībām ceļiem sasniegtu 80 miljonus latu (kas pēc šā brīža plāna varētu būt 2016.gadā, un šogad tie ir vairāk par 23 miljoniem), tad varētu runāt par valsts ceļu pārņemšanu pašvaldībām, uzskata Auces novadā.
“Aizkraukles novada pašvaldību šis jautājums skartu visai maz, jo mums ir tikai viens neliels 5,5 kilometrus garš posms, kuru valsts nodotu mūsu rīcībā,” skaidroja Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Silaraupa.
Aizkraukles novada pašvaldībā uzskata – ja finansējums būtu atbilstošs tā uzturēšanas prasībām, šādu ieceri varētu arī atbalstīt, taču pirms nodošanas valstij šis ceļš būtu jāsaved kārtībā, jo tas ir sliktā stāvoklī.
“Mūsu pieredze gan rāda, ka valsts sniegtais finansējums ceļu uzturēšanai ir nepietiekams, jo principā visi ceļi mūsu novadā, kurus mēs uzturam, ir valsts uzdotā funkcija pašvaldībai, un bieži vien to kopšana ziemas periodā pašvaldībai budžetā rada iztrūkumu,” pauda Silaraupa.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Anrijs Matīss iecerējis vietējo ceļu uzturēšanas funkciju ar visu tam paredzēto finansējumu no valsts budžeta nodot pašvaldībām. Tas dotu iespēju pašvaldībām pašām lemt, kuru ceļu ziemā tīrīt katru dienu un kuru varbūt netīrīt, norādījis ministrs. Viņš skaidro, ka 500 kilometriem ceļa valsts budžetā ir paredzēts noteikts finansējums.
“Pēc normatīviem, valstij ir jānodrošina šo 500 km attīrīšana no sniega vismaz četras reizes sezonā. Pašvaldība, pārņemot konkrēto ceļu tīklu savā pārziņā, varētu lemt citādi – 5 km, kas ved uz skolu un ambulanci, tīrīt katru dienu, bet 300 km vispār netīrīt. Pašvaldība vislabāk zina vietējo vajadzības,” sacījis ministrs.
