Igaunijā strādājošās bankas un akciju birža bažījas, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) ieviesīs finanšu transakciju nodokli (FTN), uzņēmumi izvēlēsies citas valstis darījumu veikšanai, tādējādi Igaunija par tiem nesaņems nodokļu ienākumus, vēsta raidorganizācija ERR.
Igaunija ir viena no 11 ES dalībvalstīm, kas nolēmusi ieviest FTN.
Lai arī valdība nevēlas uzlikt papildu slogu ekonomikai, klientiem un pensiju fondiem, mērķis saskaņot nodokļu piemērošanu finanšu sektorā ir saprātīgs, norāda Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi.
Igaunijas Banku asociācijas un “Swedbank” Igaunijas struktūrvienības vadītājs Prīts Perenss uzskata, ka solījumi pasargāt privātpersonas no šī jaunā nodokļa ir apšaubāmi.
“Igaunija ir tik mazs tirgus, ka, lai ko arī jūs darītu, tas beigu beigās sasniegs privātos investorus. Šis nodoklis var tikt ieviests, taču tie būs klienti, kas par to maksās,” sacīja Perenss.
Patlaban plānots šo nodokli ieviest darījumiem saistībā ar vērtspapīriem, taču tiek arī diskutēts par tā piemērošanu valūtas un preču tirdzniecībai.
Tallinas akciju biržas vadītājs Andruss Albers norāda, ka vajadzētu atsaukt atmiņā Zviedrijas pieredzi, kas līdzīgu nodokli ieviesa 1984.gadā un sešu mēnešu laikā zaudēja vairāk nekā pusi no fondu biržas apgrozījuma, kā arī 90% no obligāciju darījumiem, liekot valstij atcelt FTN pavisam.
Kā vēstīts, ES dalībvalstu finanšu ministri otrdien apstiprināja 11 bloka valstu plānus ieviest pretrunīgi vērtēto finanšu transakciju nodokli.
ES finanšu ministri sniedza apstiprinājumu 11 valstīm ieviest šo nodokli uz ciešākas sadarbības principa, kas nodrošina iespēju vismaz deviņām bloka dalībvalstīm sadarboties bez pārējo valstu piedalīšanās.
