Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI), kas paredz no 1.janvāra pārtraukt 50% valsts finansējumu GMI pabalstam un šo pabalstu noteikt visiem vienādu – 35 lati mēnesī.
Vienlaikus gan pašvaldības domei būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni – maksimāli līdz 90 latiem – dažādām iedzīvotāju grupām, īpaši ievērojot bērnu, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēju intereses.
Pašlaik pilngadīgai personai GMI pabalsts ir 40 lati mēnesī, bet bērnam – 45 lati mēnesī.
GMI izmaksas izmaiņas neatbalstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas bija ierosinājusi GMI pilngadīgajiem noteikt 45 latu mēnesī, bet bērniem – 50 latu mēnesī.
Šo kārtību neatbalsta arī Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas norādījis, ka “šāds ierosinājums nesekmē deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību norādītās pirmās prioritātes – stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību, kā arī stimulējot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju īstenošanu,” pauda PKC.
Par GMI samazināšanu septembrī vienojās valdība un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Toreiz LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis norādīja, ka līdz 2010.gadam GMI minimālā summa bijusi 27 lati, taču, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārlaist krīzes periodu, GMI minimālā summa 2010.gadā tika palielināta līdz 45 latiem, no kuriem 50% sedza valsts.
Jaunsleinis iepriekš vērtēja pozitīvi GMI minimālā līmeņa samazināšanu no jaunā gada, jo esošā pabalsta sistēma ne vienmēr motivē darbaspējīgos cilvēkus meklēt darbu un pašiem sevi uzturēt.
