Polija naktī uz ceturtdienu pieminēja kārtējo gadskārtu kopš karastāvokļa ieviešanas naktī uz 1981.gada 13.decembri, toreizējam komunistiskajam režīmam cenšoties apspiest antikomunistisko kustību, kuras vadību bija uzņēmusies neatkarīgā arodapvienība “Solidaritāte”.
Piemiņas pasākumi norisinājās visā valstī, tostarp noliekot vainagus pie antikomunistiskās kustības cīnītāju pieminekļiem un noturot īpašus dievkalpojumus, vēsta Polijas Radio.
Pieminot tos poļus, kas karastāvokļa laikā gāja bojā, sveces trešdienas vakarā aizdedza arī prezidents Broņislavs Komorovskis un viņa dzīvesbiedre Anna.
Lai gan kopējais upuru skaits skaidri nav zināms, tiek lēsts, ka no komunistiskā marionešu režīma slepenpolicijas rokas, ielu sadursmēs un vēlākajās represijās gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki.
Pēc sveces aizdegšanas Belvī pils logā Komorovskis, kurš pats ir bijušais “Solidaritātes” aktīvists, norādīja, ka 1981.gada 13.decembris bija briesmīgs brīdis poļu tautas vēsturē, taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka, atskatoties pagātnē no šodienas perspektīvas, var skaidri redzēt, cik daudz padarīts, lai Polija atkal kļūtu brīva, demokrātiska un neatkarīga valsts.
“Tā bija ļauna nakts, ļauns brīdis mūsu tautas un valsts vēsturē,” sacīja Komorovskis.
Tomēr viņš tūlīt piebilda: “Jo vairāk lūkojamies atpakaļ, jo labāk redzam, kā Polija ir mainījusies, cik daudz esam paveikuši, lai padarītu Poliju brīvu, demokrātisku un neatkarīgu.”
Ceturtdien Komorovskis apmeklēja aizturēšanas centru Varšavas Bjalolenkas rajonā, kas bija viena no 49 antikomunistiskās kustības aktīvistu internēšanas vietām un kurā pirms 31 gada tika ieslodzīts viņš pats līdz ar 10 000 citu internēto.
Karastāvokli, kas stājās spēkā 1981.gada 13.decembrī plkst.0.00, ieviesa toreizējais komunistiskā režīma vadītājs ģenerālis Vojcehs Jaruzeļskis.
Operācijā, kuras mērķis bija satriekt “Solidaritāti” un citas antikomunistiskās organizācijas, piedalījās 8000 karavīru, 30 000 policistu un Motorizētās pilsoņu milicijas rezerves (ZOMO) kaujinieku, kuru rīcībā bija 1750 tanki un 1900 bruņutransportieru.
Karastāvoklis tika ieviests 16 mēnešus pēc “Solidaritātes” dibināšanas, un tobrīd tās rindās jau bija gandrīz desmit miljoni cilvēku.
Jaruzeļskis vēlāk apgalvoja, ka karastāvoklis ticis ieviests, lai izvairītos no neizbēgamās padomju invāzijas, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka tas ir tikai mēģinājums izvairīties no atbildības.
Kā liecina atklātībā nonākušie dokumenti, gadu iepriekš,1980.gada decembrī, kā arī 1981.gada martā patiesi pastāvējuši PSRS militārā iebrukuma draudi, taču 1981.gada decembrī tiešu draudu nav bijis.
Tomēr jautājums par karastāvokli poļus šķel vēl šodien. Aptaujā, kuru veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija OBOP, 43% respondentu izteikušies, ka tā ieviešana bijusi pamatota, tādējādi novēršot iespējamo padomju invāziju.
Tajā pašā laikā 35% aptaujāto ir pretējās domās, bet piektdaļa poļu ir pārliecināta, ka Jaruzeļskis tādējādi centies saglabāt varu komunistu rokās.
Vienlaikus 22% respondentu nav sava vērtējuma par 1981.gada decembra notikumiem, un tikai 44% poļu precīzi atceras, kurā datumā karastāvoklis tika ieviests, bet 28% datumu nezina pat aptuveni.
Naktī uz ceturtdienu vairāki simti cilvēku rīkoja tradicionālo piketu pie Jaruzeļska mājas, lai gan 89 gadus vecais bijušais ģenerālis tur neatradās, jo jau pēcpusdienā tika nogādāts slimnīcā.
Piketētāji prasīja Jaruzeļski tiesāt par noziegumiem pret Poliju, kurus viņš pastrādājis, atrazdamies komunistiskā marionešu režīma vadībā.
Līdz ar oficiālajiem piemiņas pasākumiem ceturtdien demonstrāciju rīko opozīcijā esošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), un tās līderi pauduši cerību, ka policija šīs akcijas laikā būs “apolitiska”.
“Mēs sagaidām, ka policija profesionālā un apolitiskā veidā gādās par drošību gan visiem miermīlīgajā saietā iesaistītajiem, gan citiem gar gājiena maršrutu,” teikts vēstulē, kuru iekšlietu ministram Jacekam Cihockim nosūtījis PiS priekšsēdētājs Marjušs Blaščaks un parlamenta deputāts Jaroslavs Zelinskis.
Lai gan ceturtdienas “Brīvības, solidaritātes un neatkarības” gājienu organizē PiS, sagaidāms, ka tajā piedalīsies arī galēji labējo organizāciju aktīvisti, kuru demonstrācijas 11.novembrī, Polijas Neatkarības dienā, izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar policiju.
To laikā tika aizturētas 176 personas.
