Eiropas Savienībā (ES ) strādājošie viesstrādnieki saviem tuviniekiem citās valstīs pagājušajā gadā nosūtījuši kopumā 39,1 miljardu eiro (27,5 miljardus latu), kas ir par 2% vairāk nekā 2010.gadā, liecina ES statistikas biroja apkopotā informācija.
Naudas sūtījumi uz valstīm ārpus ES veido gandrīz divas trešdaļas no kopējā apjoma.
Viesstrādnieku naudas pārvedumi uz savām izcelsmes valstīm ārpus ES pērn veidoja 28,5 miljardus eiro (20 miljardus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2010.gadā.
Tikmēr naudas sūtījumu apjoms ES ietvaros būtiski nemainījās, veidojot 10,7 miljardus eiro (7,5 miljardus latu).
Visvairāk naudas uz savām izcelsmes valstīm sūtījuši migranti, kas strādā Francijā – 9,7 miljardus eiro (6,8 miljardus latu) jeb 25% no ES kopējā reģistrētā apjoma, Itālijā – 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu) jeb 19% un Spānijā – 7,3 miljardus eiro (5,1 miljardu latu) jeb 19%.
Viesstrādnieki, kas strādā Lietuvā, pērn uz savām izcelsmes valstīm pārskaitījuši kopumā 191 miljonu eiro (134,2 miljonus latu), salīdzinot ar 100 miljoniem eiro (70,3 miljoniem latu) 2010.gadā.
Savukārt Igaunijā strādājošo migrantu uz mājām sūtītās naudas apjoms gada laikā nav mainījies, veidojot trīs miljonus eiro (2,1 miljonu latu).
Tikmēr Latvijā informācija par viesstrādnieku naudas pārvedumiem uz savām izcelsmes zemēm ir konfidenciāla.
Šī informācija ir konfidenciāla arī Dānijā, Maltā un Īrijā, bet par Lielbritāniju dati nav pieejami.
