15.decembrī plkst.15 Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, uz kopsapulci sanāks Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas (SDP.LV) dibinātāji, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja viens no partijas dibinātājiem, kustības “Atjaunotā Latvija” priekšsēdētājs Armands Strazds.
Viņš norāda, ka jaunās partijas galvenie uzdevumi būs valsts “noasiņošanas” apturēšana, “parādu torņu” nojaukšana, valsts un pašvaldību finanšu suverenitātes stiprināšana un tehniska atbalsta sniegšana pašvaldībām ekonomikas kapacitātes daudzkāršošanai.
Pēc Strazda teiktā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ar savu vairāk nekā 100 gadus ilgo un kādreiz respektablo pagātni pati sevi ir demontējusi. “Iespējams, LSDSP ir gribēšana, bet nav varēšanas, nav instrumentu, tehnoloģijas un kapacitātes, nav arī veikusies sadarbība ar citām sociāldemokrātiskām partijām Eiropā un pasaulē,” uzskata Strazds.
Sociāldemokrātu galvenajam mērķim jābūt izveidot Latvijā labklājības valsti, bet LSDSP nav atbilstošas programmas, kā to panākt. Viņi uz mazas liesmiņas tur pie dzīvības to, kas ir atlicis no LSDSP. Daudz jau nav atlicis. Tā tiek radīta sociāldemokrātijas ilūzija Latvijā. Atbildīgāk būtu atzīt, ka sociāldemokrātijas Latvijā nav. Tad sabiedrība gan valsts iekšienē, gan ārpusē redzētu, ka ar Latviju kaut kas nav kārtībā, uzsvēra Strazds.
Latvija ir valsts, kura ir pārdzīvojusi 50 gadus ilgu padomju režīmu, izgājusi no tā ārā un uzreiz kļuvusi neoliberāla. Neviena ekonomika tādā veidā nekur nav varējusi attīstīties, uzsvēra Strazds. Latvijā, tāpat kā vairumā Eiropas valstu, sociāldemokrātijai būtu jābūt lielai, bet tās praktiski nav nemaz. Liberāļu partijām būtu jābūt mazām, kā tas, piemēram, ir Vācijā, kur liberāļi vēlēšanās savāc labi ja 8% balsu. Eiropas valstīs gan labējā, gan kreisajā flangā ir lielas nacionāli konservatīvās partijas, kas būvē šo valsti, nevis rada labsajūtu bankām un privileģētajiem kreditoriem. Neoliberāla ekonomikas sistēma, kā patlaban Latvijā, parasti varētu izveidoties pēc gadiem 40.
Somija, kas uzsāka sociāldemokrātisku attīstību uzreiz pēc Otrā pasaules kara, neoliberāla kļuva tikai 90.gadu beigās. Tā rīkojās arī Singapūra un Zviedrija, kuras kļuva neoliberālas tikai pēc ilga valsts vadīta attīstības posma. “Mēs Latvijā darām pilnīgi pretēji,” ir pārliecināts Strazds. Latvijas ekonomikā nav bijusi sociāldemokrātiska struktūra, tāpēc arī nav kapacitātes starptautiskas konkurētspējas radīšanai. Vietējie uzņēmēji bez atbilstoša valsts atbalsta nespēj zemi iepirkt īpašumā, tā tiek izpārdota, ieķīlāta un pārvērsta par spekulāciju objektu.
