Ēģiptes tiesneši svētdien paziņoja, ka neuzraudzīs gaidāmā referenduma norisi.
“Visi Ēģiptes tiesneši un Tiesnešu klubi ārpus galvaspilsētas vienojušies neuzraudzīt referendumu par konstitūcijas projektu un boikotēt to,” apliecināja Tiesnešu kluba vadītājs Ahmeds az Zinds. “Tas ir protests, reaģējot uz tā dēvēto konstitucionālo dekrētu, un tas ilgs tik ilgi, kamēr šīs dekrēts netiks atcelts.”
Domstarpības prezidenta Muhameda Mursi un tiesnešu starpā izraisījis 22.novembrī pieņemtais daudz peltais Muris dekrēts, ar kuru prezidents pats sev piešķīra plašas pilnvaras.
Šis dekrēts paredz, ka “prezidents var izsludināt jebkādu lēmumu un spert jebkādus soļus, lai aizsargātu revolūciju”.
LETA jau ziņoja, ka referendums par jauno Ēģiptes konstitūciju notiks 15.decembrī.
Mursi sestdien, izziņojot referenduma norises laiku, aicināja “sestdien, 15.decembrī, visus ēģiptiešus uz referendumu par konstitūcijas projektu”. Mursi ceremonijā Kairā sestdien saņēma jaunā pamatlikuma projekta galīgo variantu no tā izstrādāšanas struktūras – Pārstāvju sapulces – priekšsēdētāja.
Viņš arī aicināja “visus pilsoņus detalizēti un objektīvi izvērtēt projekta pantus”.
Prezidents arī pauda aicinājumu “atkārtoti uzsākt patiesu dialogu par valsts bažām, lai cik vien ātri iespējams izbeigtu pārejas fāzi un aizsargātu mūsu jaundzimušo demokrātiju”.
Ēģiptes Pārstāvju sapulce piektdien apstiprināja jaunās valsts konstitūcijas sākotnējo versiju.
Iepriekšējā konstitūcija tika apturēta pēc 2011.gada sākumā notikušās revolūcijas, kas noveda pie gadu desmitiem valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka režīma gāšanas.
Pārstāvju sapulce paturējusi normu, ka islāma tiesību – šariata – principi ir galvenais likumdošanas avots.
Islāma likumu interpretācijas jābalsta uz sunnītu doktrīnām, skaidrots pamatlikuma projektā. Pret šādu normu bija iebilduši Ēģiptes kristieši.
Sapulce arī vienojās, ka kristietības un jūdaisma sekotājiem šo reliģiju juridiskās tradīcijas drīkst veidot vadlīnijas privātajā dzīvē un reliģiskajos jautājumos.
Projekta 2.pantā teikts, ka “islāms ir valsts reliģija, un arābu valoda ir tās oficiālā valoda. Islāma šariata principi ir likumdošanas galvenais avots”.
Salafīti – konservatīvie islāmisti – sākotnēji vēlējās stingrāku 2.panta formulējumu, tomēr beigās atbalstīja redakciju, kāda galu galā tika apstiprināta.
Izstrādātajā konstitūcijas projektā arī noteikts, ka valstij ir “jāaizsargā ētika un morāle”, kā arī noteikts aizliegums “aizskart cilvēkus,” kas, pēc aktīvistu domām, varētu tikt izmantots, lai cenzētu prezidenta kritiķus.
