Turcija atcēlusi aizliegumu mācību iestādēs, kas piedāvā reliģisku izglītību, audzēknēm valkāt tradicionālos musulmaņu galvas lakatus, ar šo soli izpelnoties sekulāristu kritiku.
Izglītība kļuvusi par galveno kaujas lauku starp konservatīvajiem musulmaņiem – premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana Taisnības un attīstības partijas (AKP) atbalsta bāzi – un sekulārajiem oponentiem, kas viņu apsūdz mēģinājumos paslepus īstenot islāmistu programmu.
Sekulāristu bažas vairojušās šogad, kad Erdogans apliecināja, ka viņa mērķis ir “reliģiozas jaunatnes” audzināšana, bet AKP, kas pie varas ir jau desmit gadus, īstenojusi izglītības sistēmas reformu, palielinot reliģisko mācību iestāžu lomu.
Atbilstoši pēdējām izmaiņām, kas tika izsludinātas otrdien un stāsies spēkā nākamajā mācību gadā, arī vispārējo skolu audzēknes varēs valkāt tradicionālos lakatus Korāna nodarbībās.
Reforma, kurā arī paredzēta atteikšanās no skolnieku formām, tiek īstenota, atsaucoties sabiedrības prasībām, skaidroja Erdogans.
“Ļausim visiem ģērbt bērnus tā, kā viņi to vēlas, atbilstoši viņu iespējām,” sacīja premjers.
