Eiropas Savienības (ES) līderu samits piektdien noslēdzies bez vienošanās par bloka daudzgadu budžetu, pavēstīja vairāku valstu delegāciju amatpersonas.
Sarunas aso strīdu atrisināšanai, kas izcēlās samita laikā, atsāksies janvārī, tviterī raksta Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Rendērs.
Kā pastāstīja viens no ES diplomātiem, galvenais šķērslis sarunās bija Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona prasības veikt ievērojamu izdevumu samazinājumu plānotajā budžetā. Visaktīvāk viņa pozīciju samitā aizstāvējušas Zviedrija un Nīderlande.
Kemerons pieprasīja plānoto 1,047 triljonu eiro budžetu samazināt līdz 886 miljardiem eiro.
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs pēc neveiksmīgā samita paziņoja, ka vienošanās par budžetu ir iespējama nākamā gada sākumā. Sarunas esot parādījušas pietiekamu potenciāla pakāpi diskusiju turpināšanai nākamā gada sākumā, norādīja van Rompejs.
Kā ziņots, nepilnu pusotru stundu pēc galotņu sanāksmes sākuma ceturtdienas vakarā sarunas tika pārtrauktas līdz piektdienas pusdienlaikam, lai dotu iespēju dalībvalstīm izvērtēt jauno piedāvājumu ES budžetam laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam, kuru iesniedzis Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Eiropas Komisija iepriekš ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu aptuveni viena triljona eiro (702,8 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam.
Reaģējot uz vairāku valstu iebildumiem, van Rompejs pagājušajā nedēļā ierosināja samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu).
Tomēr virkne citu valstu, tostarp Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudušas viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam – 100 līdz 200 miljardu eiro apmērā.
Pret budžeta tēriņu samazināšanu iebilst nabadzīgākās bloka dalībvalstis.
