Šodien, 13. novembrī, mūsu novadnieks pazīstamais dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Imants Auziņš atzīmē ievērojamu dzīves jubileju — 75. dzimšanas dienu.
Imanta Auziņa dzīves ceļš, dzejas avoti un lielā mērā arī viņa daiļrades process nesaraujami saistīti ar Sēliju.
Dienas gaismu Imants ieraudzīja Sēlijā, Zalves pagasta “Auziņos”, 1937. gada 13. novembrī zemnieku ģimenē.
Imanta pirmā skola bija grāfa Šuvalova bijušajā pilī skaista parka vidū. Zēna ceļš uz skolu veda pa liepu aleju, kuru ap 1910. gadu palīdzēja izveidot Imanta tēvabrālis Ernests Auziņš — Lielzalves muižas dārznieka palīgs. Zalves pamatskolā I. Auziņš mācījās no 1945. līdz 1952. gadam. Atmiņā palikušas skolas parketa grīdas un petrolejas lampas, nodarbības sporta laukumā.
Tad sekoja mācības Neretas vidusskolā uzkalnā pie Susējas upes. No Zalves līdz Neretai 16 kilometru I. Auziņš nedēļas nogalē nereti gāja kājām vai brauca ar velosipēdu, jo autobusu satiksmes vēl nebija. Neretas vidusskolu I. Auziņš beidza ar izcilību, saņemot zelta medaļu.
Augstāko izglītību nākamais dzejnieks ieguva Latvijas Universitātes filologos. Tad darbs dažādu laikrakstu un žurnālu redakcijās (“Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne”, “Karogs”, “Daugava” u. c.), izdevniecībā “Liesma” par redaktoru un galvenā redaktora vietnieku. I. Auziņš bijis arī Latvijas Rakstnieku savienības radošais sekretārs, Atmodas gados vienbalsīgi ievēlēts par Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdi.
Dzejā I. Auziņš debitēja 1961. gadā ar dzejoļu krājumu “Es vaicāju sirdij”. Viņš oriģināldzejas laukā strādājis ļoti ražīgi — pusgadsimta laikā izdots ap 30 dzejoļu un poēmu krājumu, trīs dzejas izlases. Drīz pie lasītājiem nonāks jaunais dzejoļu krājums “Zem zibens zelta saivas”.
I. Auziņš raksta arī prozu. Ievērību pelna atmiņu ainas trijās grāmatās “Piecdesmit gadi bez televizora”.
Ražens ir I. Auziņa devums atdzejā — izdoti 13 atdzejas krājumu (daži kopā ar līdzatdzejotājiem).
Auziņš atdzejojis M. Ļermontova, T. Ševčenko, A. Bloka, M. Cvetajevas dzejoļus, daudzu citu mūsdienu krievu, ukraiņu, čehu, lietuviešu autoru darbus, kopā ar R. Čilačavu izveidojis ukraiņu dzejas antoloģiju. I. Auziņš darbojas arī dzejas kritikā.
Imants Auziņš ir īsts sēlis. Bērnībā un jaunībā, dzīvojot Sēlijā, viņš izveidojis sēlisku domāšanu, nosvērtu raksturu. Arī pēc pārcelšanās uz dzīvi Rīgā dzejnieks līdz šim laikam vasaras vada Zalvē — dažreiz viens, bet pārsvarā kopā ar sievu un mazbērniem. Tur tapuši daudzi dzejoļi, atdzejojumi, prozas darbu uzmetumi.
Sēlijas tēma caurvij visus viņa dzejoļu krājumus. Viņš raksta ne tikai par Zalvi, bet arī par Sauku, Neretu, Dignāju, citām Sēlijas vietām, par novada ļaudīm, viņu sāpi, dabu, mežiem, ūdeņiem. Sēlijas tēma akcentēta krājumā “Sēlijas elēģijas”.
Par nopelniem dzejas un visas latviešu literatūras attīstīšanā Imants Auziņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001.), 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi (1991.), V. Plūdoņa un O. Vācieša literārajām prēmijām. Viņš ir Neretas novada Zalves pagasta Goda pilsonis.
Vispārzināms ir fakts, par kuru pats I. Auziņš raksta savā dzejā: aprīlī vai maijā viņš dodas braucienā pa Zalves priežu siliem, lec velosipēdam seglos un brauc pa Mežamuižas ceļu. Septembra beigās, šķiroties no mežiem pa ziemu, notiek atvadu brauciens pa Zalves siliem. Krājumā “Maiņu mija” (2011.) lasām:
“Mani mūžam zaļie meži,
nekļuvāt ne mirkli sveši
manām dienām savādām.
Negribu es savādāk.”
Kur ir Imanta Auziņa radošā spēka avoti? Protams, Sēlijā, Sēlijas dabā, mežos un ūdeņos.
Otrs stūrakmens ir dzejnieka ģimene, jo tās locekļi ir radoši un apdāvināti ļaudis. Sieva Irina arī darbojas literatūrā — raksta prozu, tulko. Jaunākajai meitai Annai, kura pēc Mākslas akadēmijas turpina mācības Kultūras akadēmijā, jau izdoti trīs dzejas krājumi. Imanta Auziņa vecākā meita Irēna pēc sava vīra dzejnieka Klāva Elsberga traģiskās nāves uzrakstīja dzejoļu krājumu “viss; nekā” (1989.). Viņa jau ilgus gadus strādā Luksemburgā Eiropas Savienības Latvijas tulkotāju grupā. Irēna tulko arī franču prozas darbus latviešu valodā. Mazmeita Ieva prozu tulko no spāņu un angļu valodas, bet vecākā mazdēla Matīsa lielā aizraušanās joprojām ir mūzika. Tāpat kā mazmeitas Marijas (dz. 2002.). Imanta Auziņa mazdēla Marģera (dz. 1998.) dažādu gadu zīmējumi šoruden būs vectēva bērnu dzejas grāmatā “Dzērvju gans”.
Lasītāji no dzejnieka gaida jaunus dzejoļus un atdzejas darbus. Lai nepietrūkst radošā gara un spēka!
