Ministru kabinets (MK) otrdien pēc ilgām debatēm konceptuāli atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam (NAP2020) galīgo redakciju, taču ministrijas vēl dokumentu tuvāko dienu laikā precizēs un pēc parakstīšanas plānu iesniegs Saeimā tālākai vērtēšanai.
NAP ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, kas nosaka nozaru politikas un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. NAP kalpos par pamatu ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanai.
NAP2020 vadmotīvs ir “Ekonomikas izrāviens”, un tā sasniegšanai ir izvirzītās trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
NAP galīgajā redakcijā stratēģiskā daļa nav būtiski mainījusies, salīdzinot ar sākotnējo versiju. Dokumenta vadmotīvs joprojām ir ekonomikas izrāviens, tāpat nav mainījušās iepriekš definētās trīs prioritātes un 12 rīcības virzieni šo prioritāšu sasniegšanai.
PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš valdības sēdē sacīja, ka NAP mērķu īstenošanai 2014. – 2020.gadā paredzēti aptuveni seši miljardi latu. Tostarp aptuveni trīs miljardi latu ir ES Kohēzijas fonda nauda, 1,1 miljards latu – ES lauku attīstības pakete, bet 700-800 miljoni latu – valsts budžeta nauda.
Krieviņš gan uzsvēra, ka visas NAP galīgajā redakcijā minētās summas ir indikatīvas un vēl precizējamas. ”Tās ir nepieciešamas, lai iezīmētu griestus, par cik aptuveni lielām summām runājām. Papildu korekcijas ieviesīs sarunas ar ES par kopējo Latvijas aploksni 2014.-2020.gada ES budžeta periodā,” teica centra direktors.
Lielākās summas plānots novirzīt divām plāna prioritātēm – tautsaimniecības izaugsmei un reģionālajai attīstībai, kas skaidrojams ar to, ka šiem abiem virzieniem ir liels privātais finansējums. Savukārt vismazāk nauda tiks cilvēka drošumspējas pasākumiem, skaidroja Krieviņš.
