Svētdien Basku zemē aizvadītajās reģionālajās vēlēšanās lielus panākumus guvuši separātisti, liecina pie vēlēšanu iecirkņiem veiktās aptaujas.
Pašlaik pieejamie dati liecina, ka Basku zemē visvairāk balsu vēlēšanās ieguvusi konservatīvā Basku Nacionālistu partija (PNV), bet otrajā vietā ierindojusies jaunizveidotā kreisi orientētā separātistu koalīcija “Euskal Herria Bildu” (EHB).
Ja šie rezultāti tiks apstiprināti, šāds vēlēšanu iznākums, domājams, vairos Spānijas premjerministra Mariano Rahoja galvassāpes, kuras sagādā gaidāmās Katalonijas pirmstermiņa vēlēšanas un ekonomikas lejupslīde.
Vēlēšanas Katalonijā notiks 25.novembrī, un pašreizējais reģionālās valdības vadītājs Artūrs Mass paziņojis, ka gadījumā, ja tajās uzvaru gūs viņa pārstāvētā katalāņu nacionālistu partija “Konverģence un savienība” (CiU), viņš ir apņēmies rīkot referendumu par Spānijas bagātākās provinces “pašnoteikšanos”.
Reaģējot uz katalāņu nacionālistu arvien agresīvāko toni un uz iespējamo basku separātistu vienotās frontes izveidošanos, Rahojs brīdinājis, ka “politiskās un institucionālās krīzes pievienošana ekonomiskajai krīzei būtu vislielākā kļūda”.
Tajā pašā laikā zināmu mierinājumu Rahojam varētu sagādāt reģionālās vēlēšanas viņa dzimtajā Galisijā, kas arī notika svētdien un kurā Rahoja pārstāvētajai konservatīvajai Tautas partijai (PP) saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām ir izdevies noturēties pie varas.
Kā liecina kompānijas “Ipsos” veiktā nobalsojušo vēlētāju aptauja, PP 75 deputātu lielajā Galisijas reģionālajā parlamentā ieguvusi 39-42 mandātus, kas ir nedaudz vairāk nekā šai partijai bija līdzšinējā reģionālā parlamenta sasaukumā, kurā tā bija pārstāvēta ar 38 likumdevējiem.
Savukārt Basku zemē kreisi orientētā separātistu koalīcija “Euskal Herria Bildu” ieguvusi 23-26 mandātus 75 deputātu lielajā reģionālajā parlamentā, nedaudz atpaliekot no konservatīvās Basku Nacionālistu partijas, kas nākamajā parlamenta sasaukumā saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptauju datiem būs pārstāvēta ar 24-27 deputātiem.
EHB, kurā apvienojušās trīs kreisās separātistu partijas – “Aralar”, “Eusko Alkartasuna” un “Alternatiba” -, faktiski kalpo kā aizsegs 2003.gadā aizliegtajai partijai “Batasuna”, kas tiek uzskatīta par basku separātistu bruņotā grupējuma ETA politisko spārnu.
“”Batasuna” panākumi vēlēšanās vienmēr, kad ETA pamiera laikā apturējusi terorismu, ir pieauguši,” norāda ETA eksperts un Bilbao ziņu aģentūras “Vasco Press” galvenais redaktors Florensio Domingess. “Iespējams, ka, pateicoties “Batasuna” pozitīvajam fenomenam, ETA neatgriežas.”
Pagājušā gada oktobrī ETA paziņoja, ka atsakās no 40 gadus ilgušās bruņotās cīņas, kuras mērķis ir izveidot neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļu un Francijas dienvidrietumu teritorijās un kas prasījusi vairāk nekā 800 cilvēku dzīvības.
Tomēr ETA joprojām atsakās pakļauties Madrides prasībām pašlikvidēties un atbruņoties.
“ETA zīmīgi atturas no šīs kampaņas, tā faktiski nav iesaistījusies debatēs,” uzsver Domingess.
Pagaidām gan nav skaidrs, kuru no partijām PNV varētu izvēlēties par koalīcijas partneriem, ja tā patiešām uzvarēs vēlēšanās, kā liecina aptaujas, bet tomēr nespēs iegūt absolūto vairākumu.
Domingess uzskata, ka PNV centīsies noslēgt vienošanos ar katru no partijām atsevišķi.
Savukārt, pēc Santjago de Kompostelas Universitātes politikas zinātnes profesora Antona Losadas domām, “PNV nebūs citas izejas, kā meklēt stabilu aliansi”.
Ja PNV dos priekšroku EHB, “tās koalīcijā galveno lomu spēlēs jautājums par [basku] identitāti, par attiecībām ar Spāniju”, atzīst Losada.
Tomēr par ticamāku viņš uzskata PNV koalīciju ar sociālistiem, kas Baskonijā atradušies pie varas kopš 2010.gadā notikušajām vēlēšanām.
