Ar Nobela balvas saņēmēja medicīnā paziņošanu šodien sākas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa, kad sabiedrības galvenā uzmanība būs pievērsta prestižajai Nobela Miera prēmijai.
Sagaidāms, ka Nobela prēmijas laureāts medicīnā tiks paziņots pēc plkst.12.30 pēc Latvijas laika.
Sabiedrības visgaidītākie apbalvojumi, kas ik gadu tiek piešķirti līdzās balvām medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā, ir Nobela prēmijas miera veicināšanā un literatūrā.
Lai gan ierasti ir visai sarežģīti prognozēt, kurš varētu saņemt prestižo godalgu zinātnes kategorijās – medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā -, tradicionāli tiek izteikti daudzi minējumu par to, kuram varētu tikt pasniegta prēmija literatūrā un miera veicināšanā.
Šogad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta centieniem nodrošināt balvas saņēmēju vārdu slepenību līdz pat oficiālajai laureātu paziņošanas ceremonijai.
Lai nepieļautu informācijas noplūdi, Zviedrijas Akadēmija, kas piešķir Nobela prēmiju literatūrā, autorus dēvē kodētos vārdos, un Akadēmijas locekļi, sabiedriskās vietās lasot grāmatas, tām uzliek citus vākus.
Tā, piemēram, 2005.gadā, kad Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta britu dramaturgam Haroldam Pinteram, Zviedrijas Akadēmijas komiteja vienādo iniciāļu dēļ viņu dēvēja par Hariju Poteru.
Pērn Zviedrijas prokuratūra izmeklēja izskanējušās baumas, ka informācija par laureātu tika nopludināta vēl pirms oficiālā paziņojuma. Aizdomas radās, jo vien dažas stundas pirms oficiālā paziņojuma likmes, ka Nobela prēmija literatūrā tiks piešķirta zviedru dzejniekam Tomasam Transtremeram, pieauga no 13 pret viens līdz divi pret viens. Pārbaude gan pēcāk tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, taču Zviedrijas Akadēmija šogad sola ievērot vēl lielāku piesardzību un ir ierobežojusi to cilvēku loku, kuriem būs pieejama informācija par izraudzīto laureātu.
Turklāt šogad Zviedrijas Akadēmija atteikusies no ierastās prakses, ka aizlīmēta aploksne ar laureāta vārdu ar kurjerpastu tiek nosūtīta medijiem.
“Pērn Zviedrijas Akadēmija izvērtēja savu darbību ar mērķi ierobežot ārējo dalībnieku skaitu, lai uzlabotu slepenību. Diemžēl mēs vairs nevarēsim nodrošināt īpašos kurjerus, kas nogādās oficiālo paziņojumu medijiem,” plašsaziņas līdzekļus augustā informēja Zviedrijas Ārlietu ministrija.
Atšķirībā no pārējām Nobela prēmijas kategorijām, datums, kad tiks paziņots laureāts literatūrā, tiek atklāts vien dažas dienas iepriekš.
Tikmēr Nobela Miera prēmijas kategorijā, kurai tradicionāli tiek pievērsta vislielākā mediju uzmanība, šogad nav neviena izteikta favorīta.
Miera prēmijas komiteju šogad sagaida izvēle no liela kandidātu loka – 231 pretendenta.
Lai gan izvirzītie kandidāti publiski netiek atklāti, zināms, ka balvai nominēts bijušais Vācijas kanclers Helmuts Kols, kādreizējais ASV prezidents Bils Klintons, Eiropas Savienība (ES), kā arī bijušais ASV armijas izlūkdienesta analītiķis Bredlijs Menings, uz kuru krīt aizdomu ēna par slepenas informācijas nodošanu tīmekļa medijam “WikiLeaks”.
Oslo Miera izpētes institūta (PRIO) vadītājs Kristians Bergs Harpvīkens, kurš aktīvi seko līdzi Miera prēmijas komitejas darbībai, katru gadu publicē arī savas prognozes par iespējamo laureātu. Šogad, viņaprāt, augsto apgalvojumu varētu saņemt amerikāņu politikas teorētiķis un nevardarbīgo revolūciju eksperts Džīns Šārps, Krievijas cilvēktiesību aizstāvju organizācija “Memoriāls” un tās dibinātāja Svetlana Gannuškina, neatkarīgā Krievijas radiostacija “Eho Moskvi” un tās galvenais reaktors Aleksejs Venediktovs.
Harpvīkena izveidotajā sarakstā iekļauti arī divi nigēriešu garīdznieki – arhibīskaps Džons Onaijekans un Nigērijas augstākais musulmaņu garīgais līderis Sokoto sultāns Muhameds Saads Abubakars -, kas iestājas pret reliģijas izmantošanu negodprātīgiem nolūkiem. Kā iespējamais balvas saņēmējs tiek minēts arī Mjanmas prezidents Teins Seins.
Kandidātu starpā izskanējis arī afgāņu tiesību aktīvistes un bijušās ministres Simas Samaras vārds. Viņa aktīvi iestājas pret tradicionālo musulmaņu tērpu parandžu nēsāšanu.
Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta Libērijas prezidentei Elenai Džonsonei Sirlīfai, Libērijas “miera cīnītājai” Leimahai Gbovijai un tā dēvētā Arābu pavasara aktīvistei no Jemenas Tavakulai Karmanai par “nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām uz pilntiesīgu dalību miera veidošanā”.
Tikmēr tīmekļu derību vietnēs lielākās likmes attiecībā uz ticamāko Nobela Miera prēmijas šā gada laureātu liktas uz Ēģiptes koptu kristieti Megiju Gobranu, kas Kairas graustu rajonos palīdz nabagiem.
Savukārt attiecībā uz šā gada Nobela Literatūras prēmiju kā ticamākos laureātus bukmeikeri min Ķīnas rakstnieku Mo Jaņu un japāņu rakstnieku Haruki Murakami.
Lai gan ierasti ir visai sarežģīti prognozēt, kurš varētu saņemt prestižo godalgu zinātnes kategorijās, šogad neparasti liela uzmanība pievērsta gaidāmajam paziņojumam par laureātu fizikā, jo jūlijā pasauli pāršalca ziņas par tā dēvēto Higsa bozonu atklāšanu, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem sasniegumiem šajā zinātnēs nozarē pēdējā pusgadsimta laikā. Izskanējušas prognozes, ka visticamāk, šī atklājuma veicēji varētu tikt godināti ar Nobela prēmiju.
Nobela Fizikas prēmijas komiteja gan atturas no komentāriem, vai balva varētu tikt piešķirta par šo atklājumu.
Pirmdien tiks paziņots Nobela Medicīnas prēmijas saņēmējs, otrdien tiks atklāts Nobela prēmijas ieguvējs fizikā, bet ķīmijas balvas saņēmējs tiks paziņots trešdien, 10.oktobrī.
Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs parasti tiek nosaukts ceturtdienā, un, iespējams, ka tas varētu notikt 11.oktobrī. Savukārt Nobela Miera prēmijas laureāts tiks paziņots 12.oktobrī, bet ekonomikas balvas ieguvējs tiks nosaukts 15.oktobrī.
Prestižās balvas zinātnes kategorijās pēckara periodā dominējuši amerikāņi.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).
Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā – 10.decembrī – Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
