Krievijas parlamenta apakšpalāta piektdien pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus kriminālkodeksā, kas paredz terminu “spiegošana” un “valsts” nodevība” paplašinātu tulkošanu.
Valts domes gandrīz vienbalsīgo atbalstu pretrunīgi vērtētajam likumprojektam Krievijas mediji gandrīz nav pamanījuši. Par to savā interneta vietnē ziņo vienīgi laikraksts “Vedomosti”.
Federālā drošības dienesta (FDD) sagatavoto likumprojektu jau 2008.gadā parlamentam bija iesniegusi tolaik vēl Vladimira Putina vadītā valdība, taču tā pieņemšanu bloķēja toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš priekšroku deva liberālākais retorikai.
Pēc Putina atgriešanās prezidenta krēslā uz trešo pilnvaru termiņu likumprojekts atkal nonācis likumdevēju rokās.
Turpmāk termins “spiegošana” attieksies arī uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas sniedz atbalstu ārvalstīm vai ārvalstu organizācijām darbībās, kas vērstas pret valsts “konstitucionālo iekārtu, suverenitāti vai teritoriālo un valstisko nedalāmību”.
Pašreizējā likuma redakcija par spiegošanu atzīst vienīgi “kaitējumu Krievijas Federācijas ārējai drošībai”.
Pilsoņtiesību aizstāvju organizācijas norāda, ka jaunā redakcija var tikt izmantota, lai vērstos, piemēram, pret tādu pazīstamu cilvēktiesību organizāciju kā “Memoriāls”, kas vēlas veicināt lielāku plurālismu Krievijas sabiedrībā.
Piedāvātie grozījumi paredz paplašināt arī spiegošanas datu saņēmēju loku, iekļaujot tajā starptautiskās organizācijas.
FDD likumprojektam pievienotajā anotācijā skaidro, ka šāda norma nepieciešama, jo ārvalstu izlūkdienesti nolūkā radīt kaitējumu Krievijai plaši izmatojot starptautiskās organizācijas.
