Bulgārija atlikusi tās plānus par pievienošanos eirozonai, šādu lēmumu skaidrojot ar parādsaistību krīzi un atkārtotas recesijas riskiem Eiropas vienotās valūtas savienībā, kā arī ar aizvien lielāku sabiedrības pretestību eiro ieviešanai.
“Pagaidām es nesaskatu nekādus labumus no pievienošanās eirozonai, tikai izdevumus,” intervijā laikrakstam “Wall Street Journal” norādījis Bulgārijas finanšu ministrs Simeons Djankovs.
Viņš piebilda, ka nesaskaņas starp valstīm par to, kā vislabāk rīkoties parādsaistību krīzes novēršanai, padarījušas eirozonas dalības perspektīvas “pārlieku riskantas, un nav skaidrs, kādi ir noteikumi un kādi tie būs pēc viena vai diviem gadiem”.
2010.gada janvārī Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs paziņoja, ka valsts īstenos pasākumus, lai pievienotos eirozonai 2013.gadā.
Bulgārija jau šobrīd ir realizējusi ekonomikas kritēriju eiro ieviešanai, samazinot budžeta deficītu pērn līdz 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tāpat valsts, kuras 17,5% no IKP parādsaistību slogs ir viens no zemākajiem ES, ir piesaistījusi tās nacionālo valūtu levu valūtu grozam, tostarp eiro, taču tā nav pievienojusies tā dēvētājam eirozonas valūtas maiņas mehānismam (ERM II), kas ir viens no izšķirošajiem soļiem pārejā uz eiro.
Tikmēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis vācu laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung” pirmdien atzina, ka Polija arī uz laiku atteikusies no plāniem pievienoties eirozonai.
“Mēs esam gatavi pievienoties, kad jūs būsiet atrisinājuši savas problēmas un kad mēs saviem tautiešiem varēsim teikt – mēs tagad varam droši pievienoties,” norādīja Sikorskis, aicinot Eiropas Savienības līderus atrisināt pašreizējo krīzi.
