Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus otrajā lasījumā. Par grozījumiem balsoja koalīcijas deputāti, bet balsojumā tos neatbalstīja “Saskaņas centra” deputāti.
Iecerēts, ka Saeima par Pilsonības likuma grozījumu atbalstīšanu otrajā lasījumā lems 6.septembra sēdē, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 20.septembris.
Paredzēts, ka likums pēc pieņemšanas Saeimā stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Komisija iecerējusi rakstīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), lai laicīgi tiek izstrādāti nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi.
Likuma grozījumos noteikts, ka trimdinieki saglabās tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņi. Runa būs par tiem trimdiniekiem, kuri iesniegs apliecinājumu, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam ir atstājuši Latviju PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi.
Šiem cilvēkiem, reģistrējoties kā Latvijas pilsoņiem, varēs būt dubultpilsonība.
Likums gan noteiks, ka dubultpilsonība varēs izveidoties tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākiem vai vienam no viņiem būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.
Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.
