Ziemeļkoreja un Japāna šonedēļ rīkos pirmās tiešās sarunas pēc četru gadu pārtraukuma.
Abām valstīm, kurām domstarpības nav izdevies nogludināt jau desmitiem gadu, nekad nav bijušas oficiālas diplomātiskas attiecības.
Phenjana nosoda Japānu kā imperiālistisku agresoru, regulāri atgādinot par tās koloniālo režīmu Korejas pussalā no 1910. līdz 1945.gadam. Phenjana arī asi kritizē Tokiju par militāro sadarbību ar Vašingtonu, kā arī par tās izturēšanās pret etniskajiem korejiešiem Japānā.
Abas valstis joprojām nav atrisinājušas arī strīdu par Ziemeļkorejas veikto Japānas pilsoņu nolaupīšanu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, lai apmācītu spiegus.
Ziemeļkorejas un Japānas tiešās sarunas notiks trešdien Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Eksperti cer, ka tās ļaus gūt priekšstatu par jaunā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna izraudzīto ārpolitikas kursu.
Vasedas universitātes Korejas studiju profesors Tošimicu Šigemura uzskata, ka sarunās netiks gūti vērā ņemami panākumi, un uzsver, ka Tokija vēlēsies apspriest tās pilsoņu nolaupīšanu.
“Ja Ziemeļkoreja noraidīs Tokijas vēlmes, sarunas ātri vien var nonākt strupceļā,” brīdina eksperts. “Ziemeļkorejai sanāksmei izvirzīti citi mērķi – nauda un pārtika -, bet Tokijas prioritāte ir runāt par cilvēku nolaupīšanu.”
2002.gadā Phenjana atzina, ka tās aģenti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados nolaupīja japāņus, lai palīdzētu apmācīt spiegus, tostarp iemācīt tiem japāņu valodu un kultūru.
Pieciem nolaupītajiem japāņiem un to ģimenes locekļiem Phenjana atļāva atgriezties dzimtenē, apgalvojot, ka pārējie nolaupītie Japānas pilsoņi jau ir miruši. Daudzi japāņi gan uzskata, ka daļa no viņiem vēl ir dzīvi.
Japānas valsts ministrs Džins Macubara piektdien atzina, ka gadījumā, ja šajā jautājumā tiktu panākts progress, Ziemeļkoreja varētu cerēt uz ievērojamu humāno palīdzību.
