Līdzekļi Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontam tiks rasti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošajiem Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, un šim mērķim tiks tērēts aptuveni viens miljons latu no Eiropas naudas, šodien pēc Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Viņš pastāstīja, ka šodien notikušajā sēdē izskatīti grozījumi attiecīgos Ministru kabineta noteikumos, lai varētu īstenot nepieciešamos Eiropas fondu finansētos projektus. Galvenie Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontdarbi, visticamāk, tiks veikti nākamvasar, sacīja Sprūdžs.
Ministrs uzsvēra, ka “Latvijai tuvākajā laikā nekādi plūdi nedraud”. Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis ir bojāts, taču stāvoklis neesot ārkārtējs.
Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma pēc KVP ārkārtas sēdes aicināja klātesošos žurnālistus nomierināt sabiedrību. Viņa teica, ka līdz pavasarim nekādu plūdu draudu Lubānā nebūs. No Kohēzijas fonda līdzekļiem esot iespējams iegūt vienu miljonu latu, lai viena līdz pusotra gada laikā sakārtotu Lubāna dienvidaustrumu dambi visā tā garumā.
Papildus tam bojātā dambja remontēšanai jau līdz nākamā gada pavasarim tiks tērēti arī valsts budžeta līdzekļi, taču konkrētu summu Straujuma precizēt nevarēja, skaidrojot, ka kopumā tie būs 570 000 latu, taču nauda paredzēta arī vairākiem citiem projektiem, ne tikai Lubāna dienvidaustrumu dambim.
Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien bija sasaucis KVP ārkārtas sēdi, lai meklētu risinājumus problēmsituācijai Lubāna ezerā. Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā ziņojumā bija teikts, ka Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ.
Ņemot vērā minēto, dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija un ciest arī citas ar ezeru saistītās būves. Iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas arī papildu draudi zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp AS “Latvenergo” piederošajiem Aiviekstes hidroelektrostacijas (HES) un tālāk Daugavas HES kaskādei.
ZM skaidroja, ka ezers ne tikai kalpo kā ūdenskrātuve lauksaimniecības zemju mitruma regulēšanai, bet tam ir arī ietekme uz plūdu riskiem Pļaviņu pilsētā vai ledus sastrēgumiem augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kuri savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.
Dambja pārrāvuma gadījumā varot applūst līdz 60 000 hektāru zemes, tai skaitā piecas apdzīvotas vietas. Neatgriezeniski bojājumi plūdu gadījumā var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.
Izvērtējot katastrofu riskus pie sevišķi nelabvēlīgu apstākļu sakritības, Lubāna ezera un hidrotehnisko būvju ietekme uz Daugavas HES kaskādes darbības režīmu ekstremālos apstākļos, piemēram, pie pavasara palu maksimālajām caurtecēm, var būt vērā ņemama, jo pārsniedz 10% no Daugavas kopējā sateces baseina, tādējādi palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.
ZM norādīja, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu varētu risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma esot pārāk akūta un tai nepieciešams tūlītējs risinājums.
