Bruņoti kaujinieki, kas pārstāv spēkus, kuri iestājas par Lībijas pārveidošanu federālā valstī, ceturtdien piespieduši slēgt divus naftas termināļus valsts austrumos, protestējot pret to, ka viņiem pagaidu parlamentā nav rezervēts tikpat daudz vietu, kā austrumu reģioniem.
Jau pirms federālisti pārtrauca naftas pārsūknēšanu Rāslānūfas ostā, viņi draudēja boikotēt vai pat sabotēt sestdien paredzētās Vispārējā nacionālā kongresa (VNK) vēlēšanas.
Protestu organizators Ibrahims ad Džadhrans pavēstīja, ka demonstranti bloķējuši arī Sidras ostu, kas atrodas 35 kilometrus uz austrumiem no Rāslānūfas. Šobrīd viņi dodas uz Marsalbrēgu, kas atrodas tālāk uz austrumiem.
Iepriekš ceturtdien Adždābijā ugunsgrēkā tika nopostīta noliktava, kurā glabājās vēlēšanām nepieciešamais inventārs. Ugunsgrēkā, kuru, domājams, izraisīja tīša dedzināšana, tika iznīcināti biļeteni, kandidātu un vēlētāju saraksti, balsošanas urnas un cits aprīkojums.
Savukārt Bengāzī, kas kļuvusi par austrumu federālistu galveno atbalsta punktu, bruņoti cilvēki svētdien izdemolēja vēlēšanu iecirkņus.
Debates par VNK sastāvu pirms vēlēšanām bija asas, federālistu kustībām valsts austrumos un dienvidos pieprasot lielāku deputātu skaitu.
Tomēr Nacionālā Pagaidu padome (MPP), kas pārvaldījusi valsti kopš Muamara Kadafi gāšanas un kurai savas pilnvaras vajadzēs nodot VNK ieceltai pagaidu valdībai, norāda, ka vietu sadalījums atbilst reģionālajām un demogrāfiskajām realitātēm. 100 vietas atvēlētas valsts rietumdaļai, 60 – austrumiem, bet 40 – dienvidiem.
Taču federālisti nav vienīgie, kas vēlēšanu priekšvakarā rada satraukumu varasiestādēm. Drošības dienesti brīdina, ka arī gāztā diktatora Muamara Kadafi režīma atbalstītāji varētu mēģināt traucēt balsošanu.
Pret vēlēšanām iebilst arī islāmistu grupējumi valsts austrumdaļā, apgalvojot, ka Lībijai kā musulmaņu valstij nav nepieciešama cita konstitūcija kā Korāns.
Arī NPP ceturtdien paziņoja, ka Lībijas jauno likumu pamatā jābūt šariata normām un ka to nav jānodod apstiprināšanai referendumā.
Iepriekš NPP konstitucionālā deklarācija paredzēja, ka VNK būs jāizveido konstitucionālā sapulce, kurai jāizstrādā jaunās konstitūcijas projekts.
Pēc iecelšanas konstitucionālajai sapulcei bija dotas 120 dienas konstitūcijas projekta izstrādei. Lai projektu nodotu apstiprināšanai referendumā, to bija jāatbalsta vismaz divām trešdaļām un vēl vienam VNK deputātam.
Pēc konstitūcijas apstiprināšanas VNK 30 dienu laikā būtu bijis jāpieņem jauns vēlēšanu likums un 180 dienu laikā jāsarīko pastāvīga parlamenta vēlēšanas.
Taču ceturtdien NPP paziņoja, ka arī konstitucionālo sapulci vajadzētu vēlēt, nevis iecelt.
Grozījumi konstitucionālā deklarācijā izdarīti, “reaģējot uz ievērojamas iedzīvotāju daļas prasībām”, norādīja NPP pārstāvis.
Savukārt kāds cits NPP loceklis bija atklātāks un atzina, ka tas darīts, lai nomierinātu federālistus.
