Svētdien Eiropas Savienības (ES) prezidentūru no Dānijas pārņem Kipra, kura cer pierādīt, ka, neskatoties uz savu nelielo izmēru, tā spēj līdzināties daudz lielākajām bloka dalībvalstīm.
“Kiprai ir svarīgi pierādīt, nevis ka tā spēj organizēt pasākumu, bet gan ka tā var paveikt darbu tikpat labi kā jebkurš cits eiropietis,” sarunā ar aģentūru AFP norādīja prezidentūras biroja pārstāvis Kosts Jenaris.
Nikosija ES prezidentūrā saskata iespēju atstāt savu ietekmi uz pārējo Eiropu, taču to varētu sarežģīt grūtības, kuras piedzīvo pati nelielā Vidusjūras sala, kas joprojām ir sadalīta grieķu pārvaldītajā dienviddaļā un pašpasludinātajā Ziemeļkipras Turku Republika (ZKTR).
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
ZKTR atzīst vienīgi Turcija, taču tajā pašā laikā ar starptautiski atzīto Kipras grieķu valdību Ankarai diplomātisko attiecību nav.
