NATO steiga pamest Afganistānu draud kara plosītajai valstij ar sabrukumu un stratēģisku neveiksmi Rietumu sabiedrotajiem, kuri jau desmit gadus mēģina apspiest talibu nemierniekus, secinājusi Eiropas Savienības (ES) īpašā pārstāvja Afganistānā bijusī vietniece Barbara Steipltona.
Ziņojumā, kas sagatavots pēc organizācijas “Afghanistan Analysts Network” pasūtījuma, Steipltona kritizē NATO spēku izvešanai nosprausto termiņu neelastīgumu, norādot, ka kontroles nodošana vietējo afgāņu spēku rokās nedrīkst tikt nošķirta no patiesajiem apstākļiem uz vietas, ņemot vērā drošību, pārvaldi un attīstību.
“Doma, ka oficiālais pārejas grafiks var radīt kaut minimāli veicinošus apstākļus uz vietas Afganistānā, kas [savukārt] pamatoti liecinātu, ka pārejas stratēģija var būt sekmīga, ir maldi,” norāda Steipltona.
Pārejas plāna īstenošana, neņemot vērā šos apstākļus, palielina risku, ka Afganistānas valsts sabruks un NATO cietīs stratēģisku neveiksmi, teikts ziņojumā.
NATO ir apņēmusies savu militāro kontingentu no Afganistānas izvest līdz 2014.gada beigām, līdz tam apmācot aptuveni 350 000 Afganistānas drošības spēku karavīru, lai viņi varētu pārņemt drošības uzturēšanu savās rokās.
“Steidzoties izkļūt no purva, par kādu pārvērtusies Afganistāna, ASV un citas NATO dalībvalstis var sagatavot augsni vēl lielākai nestabilitātei,” brīdina Steipltona.
Tikmēr Afganistānas valdība apņēmusies svētdien NATO samitā Čikāgā pieprasīt 4,1 miljardu ASV dolāru (2,7 miljardus latu) gadā savu drošības spēku uzturēšanai pēc tam, kad starptautiskie spēki būs Afganistānu atstājuši, norādot, ka šāds ieguldījums būtu pašu Rietumu interesēs.
“Tā nav labdarība, Afganistāna ir un būs pirmajās rindās pasaules cīņā pret terorismu,” pirms 20. un 21.maijā gaidāmā samita žurnālistiem paziņoja Afganistānas ārlietu ministra vietnieks.
