Latvijai “de iure” eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.
Viņa stāstīja, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.
Pēc Kalsones sacītā, katram kritērijam ir atbilstoša metodika – inflācija tiks mērīta no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam, tāpat tiks vērtēta gada vidējā procentu likme. Savukārt budžeta deficītu un valdības parādu vērtēs pēc faktiskajiem 2012.gada rādītājiem un vidēja termiņa prognozēm.
2013.gada aprīlī Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) izvērtēs Latvijas tautsaimniecības konverģenci. Līdz maijam konverģences ziņojums tiks analizēts, bet jūnijā pozitīva novērtējuma gadījumā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) aicinās Latviju pievienoties eirozonai. Pēc ECOFIN aicinājuma Eiropas Padome (EP) jūnijā pieņems politisku lēmumu aicināt Latviju pievienoties vienotajai valūtai.
Savukārt jūlijā ECOFIN pieņems gala lēmumu par Latvijas uzaicinājumu pievienoties eirozonai un noteiks arī valūtas – lata pret eiro – kursu. Pēc EP jūnija lēmuma tiks atjaunota regula, kurā tiks fiksēts valūtas kurss, kas nozīmēs, ka Latvijai “de iure” ir ļauts pievienoties eirozonai.
Vaicāta, vai pēc pievienošanās eirozonai eiro kurss, ko patlaban Latvijas Banka noteikusi 0,702804 lati par vienu eiro, Latvijā varētu mainīties, Kalsone stāstīja, ka varbūtība ir ļoti maza. “Kurss ekonomikai ir kalpojis ļoti labi, tāpēc ir pārliecība, ka tas saglabāsies, lai gan precīzāk zināsim nākamā gada jūlijā,” atzina eksperte.
Kalsone iepriekš norādījusi, ka Latvijas ceļš uz eiro ieviešanu 2014.gadā patlaban ir stabils. Vaicāta, cik no Māstrihtas kritērijiem Latvija jau izpilda, un vai līdz 2014.gadam vienīgās bažas saistībā ar kritēriju izpildi saistās tikai ar inflāciju, Latvijas eiro projekta vadītāja atzina, ka galvenās bažas Māstrihtas kritēriju izpildē ir saistītas ar inflāciju, bet pārējie galvenie rādītāji – budžeta deficīts, valdības parāds, ilgtermiņa procentu likmes – jau patlaban precīzi izpilda Māstrihtas kritērijus.
“Ilgtermiņa procentu likmju rādītājs ir saistīts ar inflāciju, ko mērīs pēc trim valstīm ar zemāko inflāciju, bet arī patlaban šis rādītājs atbilst prasībām. Inflācijai sekojam visciešāk, lai gan patlaban inflācijas rādītāji ir cerīgi un mēnesi no mēneša sarūk – gada vidējā inflācija martā bija 4,2%,” norādīja Kalsone. Viņa arī atzina, ka patlaban nav skaidrs, pēc kuru trīs valstu rādītājiem varētu tikt mērīti Latvijas dati.
Kalsone atzina, ka Māstrihtas kritēriju izpildi varētu ietekmēt strauji kāpjošās naftas cenas, tomēr tās patlaban ietekmē inflāciju visās valstīs horizontāli, un Latvija nav izņēmums. “Nākamgad aprīlī, kad tiks vērtēta Latvijas atbilstība Māstrihtas kritērijiem, arī pārējās trīs valstīs, kas veidos šo kritēriju apmēru, naftas cenas būs kāpušas līdzīgi,” teica Kalsone.
