Svētdien Grieķijā paredzētas parlamenta vēlēšanas, kurās ar saviem kandidātiem startēs 32 partijas, lai gan kārtējās parlamenta vēlēšanas bija paredzētas tikai nākamgad.
Lielais partiju skaits atspoguļo izmaiņas, kas notikušas Grieķijas politiskajā vidē, kurā iepriekš dominēja divas lielākās partijas – konservatīvie un sociālisti.
Abas partijas, kas pārmaiņus kontrolējušas valdības pēdējās trīs desmitgades, tagad devušas vietu gan kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem, kuri iestājas pret taupības pasākumiem, kas īstenoti, lai glābtu valsti no bankrota.
Eiropas Savienība (ES) un finanšu tirgus cer, ka pēc vēlēšanām tiks veidota koalīcijas valdība, kuras sastāvs atgādinās premjerministra Luka Papadema vadīto pagaidu kabinetu, kurā apvienojās konservatīvie un sociālisti, lai nodrošinātu starptautisko aizdevumu, kas ļāva Atēnām izvairīties no maksātnespējas.
Līdzšinējais bezpartejiskais premjerministrs Papadems trešdien valdības pēdējā sēdē aicināja pēctečus turēties pie nepopulārajiem un vitāli svarīgajiem taupības pasākumiem, paziņojot, ka svētdienas vēlēšanu iznākums noteiks valsts nākotni uz vairākām desmitgadēm.
“Šajās vēlēšanās tiks noteikts Grieķijas stratēģiskais kurss, tās nākotne uz nākamajām desmitgadēm,” sacīja Papadems.
Aptaujas liecina, ka trīs procentu barjeru iekļūšanai parlamentā varētu pārvarēt līdz pat desmit partijām.
Līdz ar abām lielākajām partijām – konservatīvo Jauno demokrātiju un centriski kreiso Panhelēnisma Sociālistu kustību (PASOK) – deputātu vietas, domājams, iegūs trīs jau pašreiz parlamentā pārstāvētās partijas – divas kreiso ekstrēmistu organizācijas – komunisti (KKEP) un Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA) -, kā arī galēji labējā partija LAOS.
Bez tam uz vietām var cerēt neonacistiskā partija “Chyrssi Avghi” (“Zelta saullēkts”) un partija “Neatkarīgie grieķi”, kuru martā izveidoja atkritēji no Jaunajiem demokrātiem, kas iebilda pret valdības ierosinātajiem taupības pasākumiem.
Arī kreisajā flangā uz reālu pārstāvniecību parlamentā pretendē trīs jaunpienācēji – bijušās PASOK pārstāves Lukas Kaceli izveidotā partija “Sociālais līgums”, Grieķijas Antikapitālistiskā kreisā fronte (ANTARSYA) un 2010.gadā no pilsoniskās nepakļaušanās kustības izaugusī partija “Es nemaksāšu”.
Šobrīd aptaujas liecina, ka uzvaru vēlēšanās gūs Jaunā demokrātija un tās līderis Antonis Samars varētu veidot nākamo valdību, tomēr neizlēmušo vēlētāju skaits ir 25%, kas daudzmaz precīzu vēlēšanu rezultātu prognozēšanu padara neiespējamu.
“Šī ir pirmā reize manā karjerā [18 gados], kad es neuzdrošinos patiesi ticēt aptaujām,” sacīja Atēnu sabiedrisko attiecību kompānijas “Spin Communications” vadītājs Spirs Rizopuls. “Dievs vien zina, kur mēs atradīsimies svētdien.”
