Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem.
Par balsoja seši deputāti, trīs balsoja pret un divi atturējās.
Šodien komisijas sēdes laikā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) izskaidroja “par” argumentus, savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kā arī Tiesībsarga biroja pārstāve pauda neapmierinātību par steigu, nosakot, ka pensionēšanās vecums tiek paaugstināts no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā bija plānots iepriekš.
Nepaaugstinot pensionēšanās vecumu, 2030.gadā sociālā budžeta deficīts būs apmēram 1,4 miljardi latu, komisijas sēdē norādīja Arvils Ašeradens. Savukārt, palielinot pensionēšanās vecumu, sociālajā budžetā pēc 18 gadiem būs uzkrājums ap 1,4 miljardiem latu, savas apmēram pusstundu garās prezentācijas laikā uzsvēra Ašeradens. Uzkrājumus būs iespējams cita starpā izmantot pensiju indeksācijai un mazo pensiju palielināšanai.
“Pensijas vecuma paaugstināšana ir visu Eiropas valstu valdību dienaskārtībā,” uzsvēra politiķis, minēdams vairākas Eiropas valstis, kuras virzās uz 65 līdz 67 gadu sliekšņa noteikšanu. Latvijai nedraudot Zviedrijā izteiktā ideja paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 75 gadiem.
Iecerētie grozījumi atbilst Satversmei, kā arī tie ir saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu un samērīguma principu. Tiesiskās paļāvības princips saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu nevar tik izmantots bezgalīgi un tas var tikt pārtraukts, ieviešot jaunu normatīvo regulējumu, piebilda LM parlamentārais sekretārs.
Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (SC), reaģējot uz prezentāciju, norādīja: “Ja tas būtu zinātniskais forums, tad jums varētu aplaudēt, jo jūs pierādījāt, ka [nepaaugstināt pensionēšanās vecumu] nevaram finansiālu apstākļu dēļ. Taču neredzēju nekādus piedāvājumus, kādus likumprojektus pieņemt, lai atbalstītu pirmspensijas vecuma cilvēkus ar viņu sporta aktivitāšu, ceļojumu, veselības nodrošināšanas un citu vajadzību finansēšanu.” Viņš arī kritizēja Ašeradena atsaukšanos uz Zviedriju, kur pensijas ir Latvijas deputātu algu apmērā.
Kā ziņots, komisija vērtēja valdības iesniegtos grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz no 2014.gada paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm, līdz 2020.gadā tas sasniegs 65 gadu vecumu.
Vienlaikus valdības izstrādātie likuma grozījumi paredz paaugstināt minimālo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz valsts vecuma pensiju. 2014.gadā to plānots paaugstināt no 10 līdz 15 gadiem, bet 2020.gadā – līdz 20 gadiem.
