Maskavas tiesa noraidījusi Josifa Staļina mazdēla sūdzību par neslavas celšanu viņa vectēvam saistībā ar PSRS vadoņa līdzdalību Polijas virsnieku nošaušanā Katiņā, vēsta raidorganizācija BBC.
Jevgēņijs Džugašvili, kam ir padomju diktatora īstais uzvārds, iesūdzēja tiesā Krievijas Federālā drošības dienesta Reģistrācijas un arhīvu pārvaldes priekšnieku Vasiliju Hristoforovu, kurš zinātniskā konferencē 2011.gada novembrī paziņoja par PSRS vadoņa līdzdalību Polijas virsnieku nošaušanā Katiņā.
Džugašvili uzskata, ka zinātnieka izplatītajai informācijai par viņa vectēvu ir neslavu ceļošs raksturs, ņemot vērā, ka iepriekš nevienā tiesā nav pierādīts fakts, ka Staļins būtu pastrādājis šādu noziegumu.
Cita Maskavas tiesa šogad atstāja bez virzības analoģisku Džugašvili prasību pret Valsts domi. 2010.gadā Valsts dome speciālā paziņojumā atzina, ka Polijas virsnieki Katiņā nošauti saskaņā ar tiešu Staļina pavēli.
Staļina mazdēls Džugašvili ne reizi vien vērsies tiesā ar prasībām sava vectēva goda aizstāvībai.
No 1940.gada 3.aprīļa padomju armija nogalināja vairāk nekā 22 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā. 1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā un ap to – netālu no Smoļenskas Krievijā.
Nacistiskā Vācija nekavējoties vainoja slepkavībā padomju spēkus, bet Padomju Savienība vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.
Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunisma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.
