Kopš 1997.gada, kad Latvijā stājās spēkā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencija, Strasbūras tiesa ir skatījusi 145 lietas pret Latvijas valsti, – 52 spriedumi bijuši Latvijai nelabvēlīgi, panākti 20 mierizlīgumi, 15 lietas izbeigtas, jo Latvija vienpusēji atzinusi savu vainu, – žurnālam “Ir” stāsta Ministru kabineta (MK) pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.
Kompensācijās valsts samaksājusi 277 000 latu. Kā būtiskākās kļūdas, kāpēc valsts zaudē Strasbūras tiesā, Reine norāda, ka “ir daudz elementāru lietu, kurās runa ir pamatprincipiem, kas jāzina katram tikko darbu sākušam tiesnesim”. Viņa uzsver, ka ir tiesas, kurās kļūdas atkārtojas, un ir tiesneši, kas rīkojušies nolaidīgi vairākkārt, taču reakcijas neesot nekādas.
Kā piemēru Reine min faktu, ka lietas zaudētas, jo tiesa “aizmirsusi” rakstīt protokolu, uz sēdi uzaicināt liecinieku vai arī lieta vispār uz pāris gadiem “aizmirsusies” tiesneša seifā.
Valdības pārstāve uzskata, ka tiesas maz praksē izmanto iespēju lietu skatīt bez kādas puses piedalīšanās, ja pēc saskaņošanas par tiesas datumu kāda no pusēm uz sēdi neierodas. Kā pozitīvu piemēru Reine min Latgales apgabaltiesu, kas šādu praksi izmanto, arī Strasbūras tiesa parasti noraidot šādas sūdzības par lietas izskatīšanu bez visiem iesaistītajiem.
Visvairāk tiesas paviršības vai nolaidības dēļ zaudētu lietu, pēc Reines teiktā, esot uz Augstākās tiesas “sirdsapziņas”, atkārtojas arī tiesnešu uzvārdi šajās lietās.
Reine piebilst, ka pēc zaudētajiem spriedumiem nav ierosinātas nedz disciplinārlietas, nedz arī kļūdas vērtētas tiesnešu ētikas komisijā.
Strasbūras tiesā pret Latviju bijušas ierosinātas trīs tā sauktās vārda brīvības lietas, visās Latvijas valsts ir zaudējusi, kompensācijās samaksājot 42 000 eiro (ap 29 500 latu). Lietas galvenokārt saistītas ar goda un cieņas aizskārumu. Strasbūras tiesa visās lietās norādījusi, ka Latvijas tiesām trūcis izpratnes par izteiksmes brīvības jautājumiem. Reine uzskata, ka mūsu tiesām klibo izpratne par tik elementāru lietu kā ziņas un viedokļa atšķiršanu.
MK pārstāve norāda, ka tiesnesim jāzina vismaz trīs svešvalodas, lai būtu iespēja iepazīt citu valstu tiesu praksi dažādos jautājumos.
Latvijas tiesu klupšanas akmens joprojām esot situācija ieslodzījuma vietās un aizturēšanas izolatoros. Nesen Latvija samaksājusi 7000 eiro (ap 4900 latu) par higiēnas preču nenodrošināšanu ieslodzītajam. Nereti sūdzības no ieslodzījumu vietām ir uzrakstītas kvalitatīvāk nekā juristu rakstītās, stāsta MK pārstāve.
Reine saka, ka tiesu sistēma līdz šim nav ņēmusi vērā aicinājumu kritiski izvērtēt, kādi cilvēki tiek apstiprināti vadošajos amatos.
