Saistībā ar Krievijas noteikto dzīvu cūku importa aizliegumu Latvijas zemnieki varētu pievērsties gaļas eksportam un dažādot eksporta tirgus, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Šādu apņemšanos ministre dzirdējusi no pašiem zemniekiem.
Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka nozare cietīs zaudējumus, kuru apmērs vēl nav aprēķināts. “Protams, nozarei būs zaudējumi,” sacīja ministre.
Ja šī situācija ievilksies, varētu tikt domāts par dažādiem tirgus aizsardzības mehānismiem – kompensācijām, intervences maksājumiem utml.
Straujuma atzina, ka patlaban nav skaidri Krievijas rīcības motīvi un noteikto aizliegumu ilgums.
Zemkopības ministrijas (ZM) darbinieki sola darīt visu iespējamo, lai atceltu aizliegumu, kā arī palīdzētu zemniekiem pārorientēt savu darbību. Piemēram, 28.martā Straujumai plānota tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, kuras laikā tiks pārrunāts šis jautājums.
Kā ziņots, no 20.marta Krievija ieviesusi dzīvu mājlopu importa aizliegumu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lēmumu pamatojot ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatību Eiropā.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, Latvijā aizliegums attiecas uz 22 cūku fermām, Lietuvā – 35, Igaunijā – 43, Vācijā – 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām. Liellopus, aitas un kazas Latvijas lauksaimnieki uz Krieviju neeksportē.
Krievijas lēmums izraisīs tālejošas negatīvas sekas Latvijas un ES cūkkopības nozarei un cūkgaļas tirgus līdzsvaram. Cūku audzētājiem vajadzēs meklēt jaunus savas produkcijas noieta tirgus, kas, visdrīzāk, būs ES iekšējais tirgus.
Viņa arī norādīja, ka valstij “īpaši svarīgi ir ES līmenī sekot norisēm tirgū, cenu attīstībai un nepieciešamības gadījumā īstenot ES līmeņa tirgus pasākumus, lai mazinātu krīzes sekas līdz brīdim, kamēr jautājums par Krievijas importa aizliegumu tiktu atrisināts”.
Saskaņā ar ZM datiem 2011.gadā 77% no kopējā Latvijas dzīvo cūku eksporta bija eksports uz Krieviju. 2011.gadā dzīvās cūkas bija ceturtā nozīmīgākā uz Krieviju eksportējamo produktu grupa jeb 5% no kopējās eksporta vērtības. Kopš 2008.gada dzīvo cūku eksports pieauga piecas reizes – no 3300 tonnām 2008.gadā līdz 16 300 tonnām 2011.gadā.
Kā iepriekš “Nozare.lv” atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors, Krievijas lēmums “ir vismaz dīvains, jo Latvijai cūku eksporta jomā nav bijuši pārkāpumi”.
“Pamatojums attiecas it kā uz ES novērotiem pārkāpumiem pagājušā gada beigās, tomēr par Latvijas cūku transportu nav neviena aizrādījuma. Cūkas neslimo ar Šmalenbergas vīrusu, tādēļ nav izprotams, kādēļ lēmums attiecināts arī uz cūkām,” sacīja Balodis.
