Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka patlaban jau veic pietiekamu un samērīgu VAS “Latvijas Valsts ceļi” un AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” uzraudzību, tādējādi noraidot Valsts kontroles (VK) pārmetumus.
Kā teikts otrdien valdības atbalstītajā atbildē VK, abi uzņēmumi sagatavojot un iesniedzot Satiksmes ministrijā informāciju par kapitālsabiedrības finanšu un rezultatīvajiem rādītājiem. Iesniegtie finanšu rādītāji tiekot izvērtēti Satiksmes ministrijā un apstiprināti akcionāru sapulcē.
Ministrija arī sagatavojot un līdz kārtējā gada 30.decembrim iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kapitālsabiedrību plānotajiem finansiālajiem rādītājiem, prognozētajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem.
Veicot iepirkumus jeb iegādājoties pamatlīdzekļus virs 100 000 latu, katrs tiek izvērtēts Satiksmes ministrijas izveidotajā iepirkumu komisijā.
Savukārt, atbildot uz valsts kontroles vēlmi saņemt Ministru kabineta skaidrojumu par turpmāko rīcību, lai precizētu AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” vietu un lomu autoceļu uzturēšanā un veicinātu konkurenci nozarē, SM uzsver, ka šī jautājuma risināšanā izskata vairākus rīcības ar “Latvijas autoceļu uzturētāja” kapitāldaļām modeļus.
Piemēram, “Latvija autoceļu uzturētājs” un VAS “Latvijas Valsts ceļi” apvienošana vai “Latvija autoceļu uzturētājs” nodošana privatizācijai.
Kā uzsver SM, ņemot vērā, ka tirgus situācija autoceļu ikdienas uzturēšanā, salīdzinot ar 2007.gadu, kad tika izsludināts atklāts konkurss par valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanu laika posmā no 2007.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim, ir mainījusies, ministrija meklē atbilstošāko veidu, lai risinātu jautājumu par “Latvijas autoceļu uzturētāja” vietu un lomu autoceļu uzturēšanā un veicinātu konkurenci nozarē, nepiesaistot šo procesu komercdarbības koncepcijai. Turklāt 2014.gadā tikšot rīkots jauns atklāts konkurss par Valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanu.
Kā ziņots, LAU kā vienīgā konkursa pretendente ir ieguvusi valsts pasūtījumu par valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanu laika posmā no 2007.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim par kopējo summu 278,44 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Kā norāda VK, šī summa par 45,27 miljoniem latu pārsniedz plānoto iepirkuma summu.
