Pagājušajā diennaktī ūdens līmenis Latvijas upēs saglabājās stabils, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Dažās upēs tas par dažiem centimetriem paaugstinājās, citviet – pazeminājās. Nedaudz lielāks kritums – par aptuveni 20 centimetriem (cm) – konstatēts Kurzemes upēs Durbē un Imulā, kā arī Rīgas jūras līcī ietekošo upju grīvās, kur ūdens līmenis pazeminājās saistībā ar vēja ātruma mazināšanos. Savukārt ūdens līmeņa kāpums par aptuveni 15 cm novērots Ventas lejtecē, kā arī Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes.
Salīdzinot ar 1.martu, ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs pārsvarā ir par 10-60 cm augstāks, bet Latgales un Vidzemes upēs tas nav būtiski mainījies. Savukārt salīdzinājumā ar pagājušo svētdienu ūdens līmenis dažās Kurzemes upēs ir par metru zemāks.
Nākamnedēļ ūdens līmenis Latvijas upēs pārsvarā pazemināsies, jo pastiprināsies sals un būtiska sniega kušana nav gaidāma, prognozē sinoptiķi. Turklāt aukstā laika ietekmē ledus no jauna kļūs nedaudz biezāks. Vietām Kurzemes un Zemgales upēs, kur izveidojušies vaļēji posmi vai ledus ir nogrimis un ūdens tek pa tā virsmu, veidosies jauns ledus un vižņi.
Jau ziņots, ka Latvijas upēs pārsvarā saglabājas bieza ledus sega. 29.februārī ledus biezums Daugavā Latvijas teritorijā bija 28-54 cm, tostarp Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām 39 cm, pie Zeļķiem – 51 cm. Aivieksti februāra pēdējā dienā sedza 34-43 cm, Lielupes lielāko daļu – 38-41 cm, Gaujas vidusteci un lejteci – 41-44 cm bieza ledus kārta.
