Valsts vides inspektoru skaits ir samazināts līdz minimumam, kas ļauj vaļu maluzvejnieku darbībām. Ar šādu situāciju nav mierā dabas draugi un makšķernieki – viņi kļūst par sabiedriskajiem vides inspektoriem un ir gatavi ūdeņus sargāt bez atlīdzības, otrdien raksta “Neatkarīgā”.
Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite informē, ka pēc visām optimizācijām pārvaldē no 141 darbinieka palikuši vien 70, to skaitā mazāk par 50 ir vides inspektori, kas kontrolē gan jūru, gan iekšējos ūdeņus.
Dabas draugs un makšķernieks Māris Olte uzskata, ka sabiedrisko vides inspektoru kustība pašlaik ir vienīgā iespēja, lai sakārtotu Latvijas ūdeņus. “Latvijā ir tā: ja kāds kaut ko grib izdarīt, tad viņam tas jādara pašam, jo valsts mums ir nabaga. Tas attiecas gan uz ūdeņu apsaimniekošanu, gan uz citām lietām,” norāda Olte.
Tieši tāpēc daudzviet Latvijā aktīvistu grupas un organizācijas rīko entuziastiem kursus, lai viņi varētu kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem. “Mēs paši esam gan Jēkabpilī, gan Ērgļos tādus kursus rīkojuši. Mācām, kā pareizi rīkoties, lai netiktu pazaudēti pierādījumi un citas lietas. Tad viņi var kļūt par pašvaldības pilnvarotajām personām, bet, nokārtojot atestāciju, par Valsts vides dienesta pilnvarotajām personām,” stāsta Olte.
Sabiedriskais vides inspektors ir brīvprātīgais, kurš patstāvīgi vai sadarbībā ar valsts vides inspektoru veic kontroli bez atlīdzības. Viņam ir tiesības patstāvīgi fiksēt pārkāpumus, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu un izņemt nelegālos zvejas rīkus un veikt citas darbības.
