Saeima ceturtdien lems, vai nodot izskatīšanai komisijās grozījumus likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm savus finanšu līdzekļus glabāt Valsts kasē, liecina parlamenta sēdes darba kārtība.
Likumprojekts paredz, ka šī prasība neattieksies vien uz tām valsts iestādēm, kuras atrodas ārvalstīs.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Likumprojektu iesnieguši pieci Nacionālās apvienības deputāti ‒ Jānis Dombrava, Inese Laizāne, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa un Raivis Blumfelds.
Likuma grozījumu autori norāda, ka pašlaik pašvaldības, pašvaldību iestādes un valsts iestādes naudu var noguldīt jebkurā Latvijas kredītiestādē, neizvērtējot riskus saistībā ar banku stabilitāti un noguldījumu drošību.
Likumprojekta anotācijā sacīts, ka saistībā ar “Parex bankas” finansiālajām problēmām daudzām pašvaldībām, pašvaldību un valsts iestādēm tika iesaldēti līdzekļi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ziņoja, ka, pārņemot banku valsts kontrolē, 2008.gada 8.novembrī naudas līdzekļu atlikumi valsts, pašvaldības iestāžu un pašvaldības uzņēmumu kontos “Parex bankā” bija 129,8 miljonu latu apmērā, tostarp Rīgas domei ‒ aptuveni 36 miljoni latu. Savukārt pēc “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanas bankā tika iesaldēti 69 pašvaldību līdzekļi 15,3 miljonu latu apmērā. No tiem Rīgas domei “Latvijas Krājbankā” tika iesaldēts 10,1 miljons latu. Līdzekļi “Latvijas Krājbankā” tika iesaldēti arī 90 pašvaldību kapitālsabiedrībām – kopumā 9,45 miljonu latu apmērā, slimnīcām – septiņu miljonu latu apmērā, bet Latvijas Universitātei – 2,5 miljonu latu apmērā. Pēc “Latvijas Krājbankas” darbības apturēšanas vairākām pašvaldībām, kurām visi finanšu līdzekļi atradās “Latvijas Krājbankā”, tika izsniegts valsts aizdevums, lai tās varētu nodrošināt savu funkcionēšanu, un izveidots konts Valsts kasē.
Likumprojekta autori paskaidro, ka ar šiem grozījumiem paredzēts novērst situāciju, kurā finanšu nestabilitātes seku dēļ ir apgrūtināta kādas pašvaldības vai pašvaldības iestādes darbība. Tas stabilizētu pašvaldību finansiālo situāciju un nākotnē palīdzētu izvairīties no situācijām, ka atsevišķas pašvaldības tiek pasludinātas par maksātnespējīgām.
