Lielbritānijas izvirzītā prasība, lai tās finanšu sektors tiktu atbrīvots no Eiropas Savienībā (ES) pastāvošiem noteikumiem, apdraud bloka vienotā tirgus pastāvēšanu, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Debatēs Eiroparlamenta sēdē Strasbūrā viņš pauda nožēlu, ka Lielbritānija pagājušajā nedēļā notikušajā ES samitā uzlika veto izmaiņām ES līgumā, kas paredzēja stingrākās fiskālās disciplīnas ieviešanu blokā.
Pēc viņa teiktā, samita mērķis bija rast iespēju visām 27 ES valstīm veikt izmaiņas līgumā, lai kopīgiem spēkiem apkarotu parādu krīzi. Tomēr “Lielbritānija tā vietā, lai dotu savu piekrišanu, pieprasīja noslēgt īpašu protokolu, kurš radītu riskus [ES] kopējā tirgus integritātei,” neapmierinātību pauda EK vadītājs.
Arī vairāki Eiroparlamenta deputātu grupu vadītāji otrdien asi kritizēja Lielbritāniju, norādot, ka tā rīkojusies savtīgi, uzliekot veto jaunam ES līgumam. Pēc viņu paustā, šādā situācijā būtu jāpārskata iespēja britiem atņemt privilēģijas, kuras tiem nodrošina tā dēvētā Tečeres atlaide, kuru 1984.gadā panāca Lielbritānijas ekspremjere Mārgareta Tečere.
Atlaide paredz, ka Apvienotā Karaliste no ES budžeta atgūst vairākus miljardus eiro kā kompensāciju par augsto dalības maksu blokā un mazajiem ieguvumiem no ES lauksaimniecības maksājumiem, kas astoņdesmitajos gados veidoja 75% no kopējā ES budžeta.
ES dalībvalstu skaits kopš 1984.gada dubultojies, un situācija ir pilnībā mainījusies, tādēļ vairākas bloka zemes uzskata, ka šī Lielbritānijas privilēģija ir jālikvidē, savukārt Lielbritānija vairākkārt piedraudējusi bloķēt ES budžeta pieņemšanu, ja tiks apstrīdētas tās tiesības uz refinansējumu.
Dati rāda, ka 2007.-2013.gada britu savas privilēģijas dēļ ir atguvuši kopumā aptuveni 26 miljardus eiro (18 miljardus latu).
ES solidaritāte nedrīkst būt “vienvirziena iela”, sacīja lielākās Eiropas Parlamenta grupa Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Džozefs Dols.
Savukārt bijušais Beļģijas premjers Gijs Verhofstats pauda viedokli, ka britu premjers Deivids Kamerons drīzumā sapratīs, ka pieļāvis “sava mūža kļūdu”, bloķējot ES jauno līgumu. Vairāki citi deputāti pauda, ka Lielbritānija pakļaujas Londonas Sitijas spekulantu spiedienam, rīkojoties viņu interesēs.
Tā kā Lielbritānija nepiekrita izmaiņām ES līgumā, samita dalībnieki principiāli piekrita starpvaldību līgumam par budžeta disciplīnu. Valstis, kuras iecerējušas parakstīt starpvaldību līgumu, ir panākušas vienošanos ieviest stingrāku budžeta disciplīnu, lai nepieļautu jaunu parādu krīžu atkārtošanos. Vienošanās paredz, ka tā dēvētais strukturālais deficīts, kurš neiekļauj tādus vienreizējus faktorus kā parādu atmaksa un ekonomikas cikls, nedrīkst pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
