““Staburaga” 5. novembra numurā rubrikā ‘‘Šī diena vēsturē” rakstīts: “Mirusi latviešu dzejniece Johanna Emīlija Lizete Rozenberga jeb Aspazija (1943.).” Skolā man mācīja, ka Aspazijas īstais vārds ir Elza Rozenberga. Tā kā esmu ļoti veca, pieņēmu iespējamību neatcerēties pareizi, tāpēc, satiekoties ar savām agrākajām darba kolēģēm (ārsti un medicīnas māsu), pajautāju par Aspaziju. Arī viņas zina tikai to, ka dzejniece īstajā vārdā bijusi Elza Rozenberga. Man ir grāmata par Latvijas dižgariem “Rainis un Aspazija. Dzīvē un mākslā. Sarakstīšanās”, kas izdota 1937. gadā. Pārskatot šo grāmatu, arī tur Aspazija vēstulēs Rainim iepazīšanās sākumā parakstījusies kā E. Rozenberga, arī Elza.
Ļoti gribētu zināt, kā tad īsti ir ar to vārdu un uzvārdu — jātic tam, ko man mācīja skolā, lasīju grāmatā vai jāpieņem avīzē rakstītais?” redakcijai raksta Elza Lakstiņas kundze no Pļaviņām.
***
“Staburags”, izvēloties faktus rubrikai “Šī diena vēsturē”, izmanto interneta vietnēs ievietotos materiālus, protams, šaubīgos faktus pārbaudot. Korektore, tāpat kā mūsu lasītāja, šaubījās par fakta atbilstību patiesībai, un pārbaudīja to “Vikipēdijā”, kas internetā ir viena no plašākajām enciklopēdijām. Tajā rakstīts: “Aspazija, īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne (dzimusi 1865. gada 16. martā, mirusi 1943. gada 5. novembrī).”
Turpinot ‘‘izmeklēt Aspazijas lietu”, atklājām, ka Aspazijas Kopoto rakstu sestajā sējumā, kurš izdots 1988. gadā, 471. lappusē rakstīts: “1865. gada 4. (16.) martā pulksten 10 vakarā Zaļenieku pagasta “Daukšās” piedzimst Johanna Emilija Lizete Rozenvalde (arī Rozenberga). Elzas vārds nekur agrīnajos dokumentos nav sastopams, uzvārda rakstībā eksistē paralēlformas.” Savukārt 473. lappusē rakstīts: “1884. gada 13. (25.) augustā ar Kalnu Elzas parakstu iespiesta pirmā Aspazijas publikācija par gaidāmo V. Šekspīra “Venēcijas tirgotāja” izrādi Jelgavas Latviešu biedrībā.”
Tā ka uz lasītājas jautājumu: “Kam lai tic?” varam tik atbildēt: “Ticiet Aspazijai!”.
