“Tas, ka ielās biežāk redzam mazus bērnus ar brillēm, drīzāk ir pediatru, oftalmologu un vecāku nopelns, jo mazie tiek regulāri vesti uz pārbaudēm pie acu ārsta,” stāsta redzes centra “Zemgales optika” acu ārste optometriste Maija Salna.
Līdz skolai bērna redze pie acu ārsta jāpārbauda vismaz trīs reizes. Daudziem šajā laikā tiek atklāta tālredzība, jo actiņas tikai veidojas, tādēļ nepieciešamības gadījumā ļoti svarīgi brillītes nēsāt jau pirmsskolas vecumā.
Biežāk sastopamie redzes traucējumi ir tālredzība un tuvredzība. Tie abi ļoti būtiski var apgrūtināt un ietekmēt cilvēka ikdienu.
Tālredzība
Tālredzības gadījumā cilvēks nespēj skaidri saredzēt priekšmetus tuvumā. “Tālredzība var būt jau kopš dzimšanas. Ja bērnībā tā bijusi neliela, laika gaitā tā var izlīdzināties. Tālredzība var būt novērojama arī jauniem cilvēkiem, taču tas saistīts ar acs uzbūvi, kad acs ābols ir anatomiski mazāks un gaismas staru krustpunkts ir aiz tīklenes, tāpēc veidojas neskaidrs attēls — skaidro M. Salna.
Redze ir maņa, kas cilvēkam veidojas tikai pēc piedzimšanas. Nereti tālredzība tiek konstatēta arī pavisam maziem bērniem, bet bieži vien tas ir pāris gadu, jo acs aug un redze mainās, tādēļ brilles bieži vien nav jānēsā. Tādā gadījumā jāievēro režīms — mazāk būt pie televizora, neļaut spēlēties ar mobilo telefonu, agrā vecumā skatīties datorā, lai nenoslogotu acu muskuļus, — tad redze veidojas pareizi.
Arī cilvēkam kļūstot vecākam, noslogojumā acis sāk grauzt, migloties un sāp galva — lēca pamazām zaudē spēju asi redzēt tālumā. Redzes traucējumus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tie ne tikai traucē dzīvot, bet var arī veicināt citu acu slimību attīstību.
Tuvredzība
Cilvēki, kuriem ir tuvredzība, tuvumā esošās lietas var saskatīt labi, bet tālumā redz slikti. Viens no tuvredzības iemesliem ir iedzimtība. Tas saistīts ar to, ka acs ābols ir pārāk liels un gaismas stari nesasniedz aiz tā esošo tīkleni. Acs ābola pagarinājums par katru milimetru nozīmē tuvredzības palielināšanos. Bieži tā veidojas bērniem drīz pēc skolas gaitu sākšanas. Ja tuvredzība attīstās pēc pusmūža, tas var liecināt par kataraktu (ap zīlīti esošā dzidrā acs daļa apduļķojas). Taču galvenie tuvredzības izraisītāji ir saspringts, ar redzes piepūli saistīts darbs bez acu atpūtināšanas un sliktā apgaismojumā.
Iedzimta tuvredzība bērniem ir ļoti reti un parasti ir noteikti nepieciešams nēsāt brilles, lai palīdzētu acīm orientēties. Visbiežāk tuvredzība sāk veidoties skolas vecumā — 3. un 4. klasē, kad bērns strauji aug un tiek stipri noslogota acu muskulatūra.
“Brilles neizlabos un neizārstēs tuvredzību, par ko māmiņas bieži vien ir pārsteigtas, bet tās var adaptēt dzīvei, palīdzēt orientēties, redzēt tālumā, nodrošināt labu redzes komfortu,” skaidro acu ārste.
Obligātās vizītes pie ārsta
Vecākiem jāzina, ka bērna redze pirmo reizi jāpārbauda gada vecumā. Jau dzemdību nodaļā ārstam būtu jāpaskatās, vai mazuļa actiņas ir caurspīdīgas, dzidras, vai bērns ir redzīgs. “Ja gada vecumā bērna acu veselība ir normas robežās, viņš nešķielē, viss ir kārtībā. Bērniem nereti pie staru laušanas tiek atklāta neliela tuvredzība vai tālredzība, tādēļ, iespējams, brilles būs jānēsā jau šajā vecumā — to izvērtēs oftalmologs,” skaidro ārste.
Otra vizīte pie ārsta jāplāno trīs gadu vecumā. Tas ir laiks, kad bērns sāk apzināti skatīties, vērot. “Ja tiek konstatēta tālredzība, tas nozīmē, ka skatoties sasprindzinās acu muskuļi un var kavēties redzes attīstība, tādēļ šajā vecumā, lai pastiprinātu staru laušanu, jānēsā brilles. Cik ilgi, nav iespējams pateikt, bet brilles ir vajadzīgas, lai nodrošinātu redzes veidošanos. Tāpat, sasprindzinot muskuļus, lai noturētu skatu tuvumā, tiek “ieslēgti” muskulīši, kas griež actiņas uz iekšpusi, un bērns var sākt šķielēt. Brilles no šā procesa var pasargāt. Brilles neārstē, bet mazajiem tās vajadzīgas, lai sāktu strādāt tīklenes šūnas, attīstītos redze un neveidotos šķielēšana,” skaidro M. Salna.
Ja tālredzība ir lielāka, brilles jāsāk nēsāt pēc iespējas agrāk, nevar gaidīt, kad bērns sapratīs — piebilst optometriste. Tas, ka bērns vēlas tuvu skatīties televizoru vai pieliecas pie grāmatas, ne vienmēr nozīmē, ka ir slikta redze. Tikpat labi tas mēdz būt paradums, bērns var atdarināt pieaugušos un bieži vēlas būt iekšā pašā notikumā, bet pie daktera aiziet vajag — mudina ārste.
Nākamā vizīte pie acu ārsta jāplāno piecu sešu gadu vecumā, lai zinātu, kā bērna acis sagatavojušās skolai. “Līdz tam vajadzības gadījumā jau jānēsā brilles, jāveic redzes attīstības treniņi, nepieciešams “aizlīmēt” brilles (aizklāt to stiklu, kura acs redz labāk, lai izlīdzinātu redzes starpību). Līdz skolai, cik iespējams, redze jāuzlabo, jānodrošina, lai tālredzības dēļ nebūtu šķielēšana. Ja tā saistīta ar muskuļu vai nervu sistēmas darbību, šķielēšanai vajadzētu būt izoperētai līdz skolai,” skaidro M. Salna.
Uzturēt acu
veselību
Ne visos gadījumos, ja māte un tēvs nēsā brilles, tās noteikti būs vajadzīgas arī bērnam. “Ir ģimenes, kur abi vecāki šķielē, bet nevienam no bērniem šķielēšanas nav. Ir arī tā, ka vecākiem acis ir veselas, bet bērnam — problēmas. Iedzimtībai lielāka nozīme tuvredzības gadījumā, un tā var attīstīties no iepriekšējām paaudzēm,” skaidro M. Salna.
Solīt, ka ar gadiem acu veselībā nekas nemainīsies, nevar. Cilvēkam mainās locītavu, ādas elastība, un arī acu lēcām ir tādas pašas šūnas kā ādai. Ādai veidojas krunkas, bet lēcai ne, taču arī tās zaudē elastību. “Gadiem ejot, pilnīgi izslēgt “vecuma redzi tuvumā” nevar. Protams, ļoti svarīgi ir ēšanas paradumi, lai pietiekamā daudzumā tiek uzņemti vitamīni. Īpaša nozīme ir A un C vitamīniem, lai barojas asinsvadi, jo pamatā par redzes kvalitāti rūpējas asinsvadi un asins sistēma.
Acu veselībai ļoti svarīgs ir cinks, kuram piemīt antioksidanta iedarbība, līdz ar to acis tiek pasargātas no nevēlamās ķīmisko savienojumu iedarbības, tādējādi redzes traucējumi tiek aizkavēti. Lai acis būtu veselas, jāseko, lai nebūtu paaugstināts holesterīna, cukura līmenis. Svarīgi pie datora un grāmatām strādāt ar pārtraukumiem, nedrīkst ekrānā vai dokumentos raudzīties trīs stundas no vietas. Vislabāk 40 — 60 minūšu pastrādāt, tad nedaudz atpūtināt acis, paskatīties pa logu, izvingrināt acis, bolot tās uz augšu un leju, pārmaiņus raudzīties tālumā un tuvumā. Pie datora jāstrādā 60 — 70 centimetru attālumā, to vēlams novietot tā, lai augšējā displeja mala nebūtu augstāk par acu līniju, labāk, lai ir zemāk, jo, skatoties uz augšu, sasprindzinās acu muskuļi un var veidoties redzes izmaiņas,” brīdina daktere M. Salna.
