Beļģijas valdība pilnībā pārņems Francijas un Beļģijas bankas “Dexia” daļu Beļģijā par četriem miljardiem eiro (2,8 miljardiem latu), pirmdien paziņoja Beļģijas premjerministrs Ivs Leterme pēc valdības sēdes.
Francijas, Beļģijas un Luksemburgas valdības svētdien kopīgā paziņojumā pavēstīja, ka ir panākušas vienošanos par finanšu grūtībās nonākušās Francijas un Beļģijas bankas “Dexia” glābšanu. Trīs valstu valdību priekšlikums tiks iesniegts “Dexia” padomei, kurai jālemj par tā apstiprināšanu.
Jau agrāk bija zināms, ka Beļģijas valdība vēlas pārņemt Beļģijā strādājošo bankas daļu, taču līdz šim bija domstarpības par cenu, kādu Beļģijas valdība maksās par bankas akcijām.
Leterme preses konferencē paziņoja, ka “Dexia” daļas Beļģijā pārņemšana to “padarīs drošu” un atbrīvos no “jebkādiem riskiem, kurus izraisītu tās atrašanās “Dexia SA” sastāvā”.
“Mājsaimniecības var būt pārliecinātas, ka to nauda norēķinu kontos ir drošībā,” sacīja Leterme un piebilda, ka “nodokļu maksātājs netiks aicināts dot pārāk lielu ieguldījumu, jo risks tiek kontrolēts un operācijas izmaksa ir relatīva”.
Beļģijas finanšu ministrs Didjē Reinderss preses konferencē paziņoja, ka valdības piedāvātie četri miljardi eiro par “Dexia” Beļģijas daļas akcijām ir “saprātīga” summa. “Ar šo vienošanos Beļģijas valdība vēlas nevis saglabāt kontroli pār šo banku uz nenoteiktu laiku vai ātri to pamest, bet gan nodrošināt tās kontinuitāti,” sacīja ministrs.
Reinderss arī sacīja, ka Beļģija nākotnē garantēs 54 miljardus eiro (38 miljardus latu) jeb 60,5% no “Dexia” “sliktās bankas” finansējuma.
Francija, Beļģija un Luksemburga garantēs “Dexia” “sliktās bankas” finansējumu 90 miljardu eiro (63 miljardu latu) apmērā. Beļģija garantēs 60,5% šī finansējuma, Francija – 36,5%, bet Luksemburga – 3%.
Kad “Dexia” pirmoreiz tika glābta 2008.gadā globālās finanšu krīzes sākumā, Francija, Beļģija un Luksemburga garantēja tās “sliktās bankas” finansējumu 150 miljardu eiro (105 miljardu latu) apmērā tādās pašās proporcijās.
Beļģijas Finanšu ministrija paziņoja, ka garantija “demonstrē Beļģijas, Francijas un Luksemburgas valdību centienus atbalstīt finansiālu stabilitāti eiro zonā”.
Ir ziņots, ka Luksemburga sākusi “Dexia” daļas Luksemburgā “Dexia BIL” pārdošanu vārdā nenosauktam starptautiskam investoram.
Mediji arī ziņojuši, ka Krievijas lielākā banka “Sberbank” plāno iegādāties “Dexia” piederošo Turcijas komercbanku “DenizBank”, kas strādā ar peļņu.
Vācijas žurnāls “Der Spiegel” ziņoja, ka arī “Dexia” Vācijas filiāle “Dexia Kommunalbank Deutschland AG” cīnās par izdzīvošanu tās lielās ekspozīcijas uz parādu piemeklētām eiro zonas valstīm dēļ. “Dexia Kommunalbank Deutschland AG” ir piešķīrusi kredītus 5,4 miljardu eiro (3,8 miljardu latu) apmērā Grieķijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai.
