Finanšu krīzes smagi skartā Baltkrievija, kas meklē aizdevējus, lai atrastu naudu sava lielā ārējā parāda atmaksai, pirmdien paziņoja, ka Irāna ir devusi principiālu piekrišanu piešķirt Minskai 400 miljonu ASV dolāru (apmēram 200 miljonu latu) aizdevumu.
Baltkrievijas Nacionālās bankas vadītāja Nadežda Jermakova paziņoja, ka ar Irānu esot panākta principiāla vienošanās par aptuveni 400 miljonu ASV dolāru lielas kredītlīnijas piešķiršanu. Viņa gan neminēja, kādi varētu būt kredīta nosacījumi un procentu likmes.
Baltkrievija, kas šogad bijusi spiesta devalvēt savu nacionālo valūtu rubli par 60%, savu maksājumu bilances robu aizpildīšanai ir dabūjusi trīs miljardu ASV dolāru (1,5 miljardu latu) aizdevumu no Krievijas un vairāku citu NVS valstu izveidotās Eiropas Ekonomiskās kopienas, kā arī vērsusies pēc papildu palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Krievijas “Sberbank”.
Minska cer no SVF dabūt līdz pat septiņiem miljardiem ASV dolāru, un otrdien Minskā ierodas SVF misija.
Eksperti lēš, ka līdz šāgada beigām Baltkrievijai ir nepieciešami trīs miljardi ASV dolāru, lai uzlabotu situāciju ekonomikā, kas slīgst zem milzīgas parādu nastas.
Tomēr starptautiskās palīdzības saņemšanu sarežģī autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko īstenotie opozīcijas apspiešanas pasākumi, nevēlēšanās pārveidot plānveida ekonomiku par tirgus ekonomiku un īstenot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasības aizdevuma saņemšanai.
Ekonomiskās krīzes dēļ Lukašenko popularitāte ir krasi samazinājusies. Baltkrievijas Neatkarīgais sociālekonomisko un politisko pētījumu institūts pirmdien publiskoja aptauju, kas liecina, ka tikai 20,5% respondentu būtu gatavi atkal ievēlēt Lukašenko valsts vadītāja amatā pretstatā 53% pērnā gada decembrī, kad viņš sāka savu ceturto prezidentūras termiņu.
